Latvijas mākslas klasiķiem veltītajā sērijā iznākušas trīs jaunas grāmatas par māksliniekiem Aleksandru Beļcovu, Konrādu Ubānu un Johanu Valteru, informē apgāda "Neputns" pārstāvji.
Grāmatas par Aleksandru Beļcovu autore ir Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Natālija Jevsejeva, par Konrādu Ubānu rakstījusi mākslas vēsturniece Dace Lamberga, savukārt par Johanu Valteru – mākslas vēsturniece Kristiana Ābele.
Aleksandra Beļcova (1892–1981), jaunībā atbraukusi uz Rīgu, Latvijā nodzīvoja līdz mūža beigām, un viņas daiļrade kļuvusi par Latvijas mākslas vēstures neatņemamu daļu. Beļcova tiek saukta par vienu no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā.
Konrāds Ubāns (1893–1981) ir viens no redzamākajiem, radoši patstāvīgiem pagājušā gadsimta ainavistiem. Ubāns mākslā bija kaislīgs fanātiķis, veltot visu garo dzīvi plenēra glezniecība. Visu mūžu mākslinieks aizrautīgi gleznoja pārsvarā divas, tagad jau vēsturē ierakstītas, Latvijas ainavas – Pārdaugavas ieliņas un Pērses gravas krastus. Daudziem jaunatklājums būs meistara divdesmito gadu portreti.
Johans Valters (1869–1932) ir viens no meistariem, kas 19.–20. gadsimta mijā Latvijā lika pamatus modernajai glezniecībai. Viņa vietu tālaika Latvijas izcilāko gleznotāju trijotnē līdzās Vilhelmam Purvītim un Janim Rozentālam iezīmēja gleznieciskā talanta apvienojums ar izkoptu muzikalitāti. 1906. gadā Valters pārcēlās uz Vāciju, kur turpināja radošos meklējumus, kas izteiksmē sabalsojās ar Pola Sezana, vācu ekspresionistu, franču fovistu un kubistu glezniecību, tomēr nezaudēja īpašo savdabību.
Sērija "Latvijas mākslas klasika" ir neliela izmēra grāmatas, kas ļauj iepazīt Latvijas mākslas klasiķu darbus un to tapšanas apstākļus. Grāmatas ietver pilnu teksta tulkojumu angļu valodā un plašu reprodukciju klāstu. Katras grāmatas beigās iespējams atrast arī laika joslu, kurā latviešu mākslinieku dzīvi iespējams skatīt pasaules notikumu kontekstā, atklājot kopsakarības, paralēles vai vienkārši interesantas sakritības. Sērijā jau iznākušas grāmatas par Rūdolfu Pērli, Vilhelmu Purvīti, Jani Rozentālu un Kārli Padegu.
Māksliniece: Anta Pence