Romāns "Silva rerum" Lietuvā piedzīvojis neskaitāmus papildu metienus, autore saņēmusi daudzas literārās godalgas, tostarp Jurgas Ivanauskaites literāro prēmiju. Latviešu lasītāji Latvijas Televīzijas šovā "Lielā lasīšana" romānu "Silva rerum" iebalsoja 100 mīļāko grāmatu sarakstā.
"Silva rerum II" Lietuvā kļuva par "Gada grāmatu 2011", bet "Silva rerum III" jau tūlīt pēc iznākšanas piedzīvoja vairākus papildu metienus. Viļņas Grāmatu svētkos secināts, ka "Silva rerum III" gada garumā kopš iznākšanas ir pārdotāko grāmatu topā.
"Romāna trešo daļu var lasīt arī atsevišķi no pirmajām, tomēr vajag ļaut sev literāro baudījumu un lasīt visas romāna daļas: valoda ir bagātīga un poētiska, varoņu kaislības - negantas, bet notikumi sasaucas arī ar Latvijas vēsturi," stāsta izdevniecības pārstāve Kristīne Ilziņa.
"Silva rerum III" galvenais varonis ir Kazimiera mazdēls, Jona Izidora dēls Petrs Antans Norvaiša no Milkantiem. Viņš ir viltīgs un izmanīgs - Petrs dzīvo ērtu, pārtikušu dzīvi un mazliet pat tā kā sliecas uz rāmu garīgu un miesīgu aptaukošanos. Viņš nejūsmo par senču varoņdarbiem, varētu sacīt, ka viņam ir viens vienīgs dievs, un tā veidols ir zeltā kalts.
Petra paštaisnums ļāvis viņam pacelties pāri paša ģimenei, izmanība padarījusi bagātu un mierīgā dzīve izlaidusi. Taču viņam lemts kļūt par liecinieku Radvilu dzimtas drāmai un pat kalpot tajā par uzticības personu. "Klusēšana - zelts," sev saka Petrs, taču nedz klusēšana, nedz veselais saprāts nepalīdz brīdī, kad notikumi pavēršas neparedzētā virzienā un varoņi mēģina no īstenības paglābties Kabalas un alķīmijas gudrībās. Jūtas, kurām nav pavēlnieka, var nodarīt vairāk posta nekā lielais Viļņas ugunsgrēks, bet arī to Petrs uzzina par vēlu.
Šoreiz rakstniece balstījusies uz reāliem notikumiem un biogrāfijām, savijot tās maģiskā vēstījumā par dzimtas mantojumu, postošām kaislībām, nemierīgiem rēgiem un nerimtīgiem dzīvajiem, Viļņu un Nesvīžu, īstenību un zemapziņu, jūdaismu un libertīniem, arhitektūru, teātri un uguns stihiju. "Silva rerum III" ar to ieguvis papildu šarmu un vēsturisku patinu, uzsvēra Ilziņa.
No lietuviešu valodas romānu tulkojusi Dace Meiere.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
