Ugunīga sieviete un rakstniece, Raiņa mūza. Aspazijai - 150  (35)

Aspazija ne velti ir viena no zināmākajām un joprojām aktuālajām rakstniecēm latviešu literatūrā - tandēmā ar Raini viņa iemieso latviešu literatūras pirmssākumus, kā arī cīņu par sieviešu tiesībām un sievietes - mākslinieces tēlu.

Rakstnieces biogrāfija ir sarežģīta un vij līkločus sava laikmeta izglītības sistēmā, radošajā un politiskajā dzīvē. Nereti ar viņu tiek asociēts sarežģīts raksturs un temperaments, ko apliecina ne tikai viņas daiļradē paustās idejas, bet arī viņas dzīves fakti. Jau bērnībā viņa bijusi uzcītīga skolniece, apdāvināts un erudīts bērns. 

Savus pirmos dzejoļus Aspazija sākusi rakstīt 14 gadu vecumā - vācu valodā. Pseidonīmu "Aspazija" gan viņa pieņēma vēlāk. "Aspazija" no sengrieķu valodas "mīlamā" bija arī izglītotās Perikla draudzenes vārds sengrieķu mitoloģijā.

Aspazijas pirmais dzejoļu krājums "Sarkanās puķes" iznāca 1897. gadā un izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Tā paša gada 23. decembrī Panevēžā viņa salaulājās ar tobrīd apcietināto Jāni Pliekšānu jeb Raini.

Video: "Dzejniece Aspazija, LSDP gājiens", 1925.g. Fragmentā redzama dzejniece Aspazija savā Baznīcas ielas dzīvoklī Rīgā.

Kopā ar Raini Aspazija bija arī aktīva dalībniece 1905. gada revolūcijas laikā. Kopā viņi piedalījās masu pasākumos un citās aktivitātēs. Īpaši jāizceļ viņas drāmas "Sidraba šķidrauts" izrāde, kuras rezonance sasaucās ar latviešu garīgās un nacionālās atmodas notikumiem.

1905. gada nogalē abi rakstnieki kopīgi emigrēja uz Šveici, sākoties dažādām represijām. Šveicē abi līdz 1920. gadam dzīvoja Tičīno kantona Kastaņjolā pie Lugano ezera.

Pēc tam, kad Aspazija atgriezās Latvijā, viņa tika ievēlēta Satversmes sapulcē. Pēcāk rakstniece piedalījās Latvijas Republikas izveidē un cīnījās par sieviešu tiesībām.

Apazija apbalvota ar Trīszvaigžņu ordeni, Tēvzemes balvu un Atzinības krustu.

Viņas bibliogrāfija sastāv no vairāk nekā desmit dzejas krājumiem, piecpadsmit lugām, dažādiem prozas darbiem un tulkojumiem.