24. maijā aprit 75 gadi kopš izcilā dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Josifa Brodska dzimšanas. Brodskis mira 1996. gada janvārī no sirdstriekas.
Josifs Brodskis - ebreju izcelsmes krievu dzejnieks un esejists - dzeju sāka rakstīt 15 gadu vecumā, taču atzinību ieguva ļoti strauji, par spīti tam, ka darbojās pagrīdē. Sešdesmito gadu sākumā viņš iepazinās ar ikonisko dzejnieci Annu Ahmatovu, kas iedrošināja viņa darbību.
Jau dažus gadus vēlāk - 1963. gadā Brodskis tika nosūdzēts varas iestādēm, viņu atzina par pastāvošajai varai kaitīgu un izsūtīja uz Arhangeļskas apgabalu, kur viņš pavadīja 18 mēnešus darba nometnē.
1965. gadā Brodskis atgriezās Ļeņingradā un turpināja strādāt pie savas daiļrades. Daudzi viņa teksti tika iztulkoti un izdoti ārzemēs, taču PSRS tie lielākoties klīda apkārt "samizdatu" (pašizdotu, neoficiālu grāmatu) formā. 1972. gadā Brodski izraidīja no PSRS.
Pēc neilgas apmešanās Vīnē Brodskis pārcēlās uz dzīvi ASV, kur vairākās universitātēs strādāja par pasniedzēju un turpināja rakstīt dzeju. 1987. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju.
Latviski izdota viņa dzejas izlase, kā arī vairāki citi darbi. Pie viņa atdzejas ķērušies vairāki latviešu dzejnieki, tostarp Amanda Aizpuriete, Pēters Brūveris, Jānis Rokpelnis, Kārlis Vērdiņš un daudzi citi.
"Mūsdienu dzejas aina nav iedomājama bez Josifa Brodska darbiem — viņa klasiskā, bet spilgti individuālā un daudzveidīgā dzejas pasaule turpina ietekmēt dzejniekus gan Krievijā un visā pasaulē, gan arī dažādu vecumu dzejniekus Latvijā," viņa nozīmi raksturojuši izdevniecības "Neputns" pārstāvji, izdodot viņa dzejas izlasi.
Šoruden Jaunajā Rīgas teātrī gaidāma izrāde "Brodskis/Barišņikovs", ko iestudējis Alvis Hermanis kopā ar Mihailu Barišņikovu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
