Dzejas dienas 2015 - programma  (3)

Rīgā festivāls šogad noritēs no 3. līdz 15.septembrim, taču citos Latvijas reģionos uz Dzejas dienām veltītiem pasākumiem interesenti tiek gaidīti visu mēnesi.

Festivāla programmā šogad iekļauti 36 pasākumi ar pašmāju un ārzemju autoru piedalīšanos, stāsta pasākuma rīkotāji.

Portāls "Delfi" sadarbībā ar pasākuma rīkotājiem piedāvā Dzejas dienu programmu. Tuvojoties Dzejas dienām, programma tiks papildināta.

15:00 Dzejas diena Dīķu ielā / J.Rokpelnis, I.Ābele, R.Dobrovenskis, V.Kaltiņa /Bērnudārzs Varavīksne, Dīķu iela 11, Rīga.

Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā Ojāra Vācieša muzejs vēlas iezīmēt tās vietas, kuras Rīgā, Pārdaugavā, glabā abu lielo dzejnieku klātbūtnes fenomenu. Viena no šīm vietām ir Dīķa ielā 9, kur no 1922. līdz 1926. gadam dzīvojuši Rainis un Aspazija.

Ar atmiņu stāstiem par Dīķu ielu senos un ne tik senos laikos dalīsies dzejnieki Velta Kaltiņa, Roalds Dobrovenskis, Jānis Rokpelnis un Inga Ābele. Kā jau Dzejas dienā parasts, skanēs arī dzeja. Par muzikāliem akcentiem rūpēsies BJC "Altona" zvanu ansamblis "Priima" un BJC "Altona" jaunie mūziķi.

18:00 "Runā dzejnieks. Dzejas lasījums" / G.Godiņš, L.Langa, E.Raups, I.Rupenheite / Latvijas Nacionālā bibliotēka, 3. stāvs, Mūkusalas 3, Rīga

Ar saviem darbiem lasījumā piedalās Guntars Godiņš, Liāna Langa, Edvīns Raups un Ieva Rupenheite.

19:00 Viesu lasījumi. / Eugeniušs Tkačišins-Dickis, Marčins Sendeckis (Polija), I.Balode, M.Salējs / NicePlace Mansards, Kr.Barona 21a, Rīga

Dzejnieks Eugeņiušs Tkačišins-Dickis ir dzimis 1962. gada 12. novembrī Polijā. Viņš ir daudzu literāro apbalvojumu ieguvējs: 1995. gadā saņēmis Barbaras Sadovskas balvu, 1998. gadā Vācijas-Polijas Drēzdenes literatūras dienu balvu, 2007. gadā Huberta Burdas balvu, 2009. gadā Nike literāro balvu, bet Gdiņas literāro balvu saņēmis pat divas reizes - 2006. un 2009. gadā. Savā dzejā Tkačišins-Dickis bieži izmanto atkārtojumus un leitmotīvus. Viņa dzejoļos nereti tiek atspoguļotas attiecības starp nāvi un erotiku, bieži parādoties bēru un kapsētu motīviem. Tkačišins-Dickis ir darbojies arī publicistikā, pētot norises iepriekšējo gadsimtu literatūrā. Eugeniušs Tkačišins-Dickis ir 15 dzejoļu krājumu un vienas prozas grāmatas autors.

Dzejnieks Marčins Sendeckis ir dzimis 1967. gada 27. novembrī Polijā. 1980. un 1990. gados viņš darbojās literārajā žurnālā "bruLion"un iknedēļas laikrakstā "Przekrój". Sendecka krājums "Farsz" (2011) ir saņēmis nozīmīgo "Silesius" Vroclavas dzejas balvu un Gdiņas literāro balvu. Sendeckis savā dzejā ir lakonisks, ironisks, un pats pret saviem darbiem izturas ļoti kritiski. Viņa dzejoļi nav dzīvespriecīgi un vienkārši interpretējami, bet uzmanīgs lasītājs tur spēs atrast pārdomas par atsvešinātību un visa garīgā sairšanu Marčins Sendeckis ir divu atdzejojumu un 13 dzejoļu krājumu autors.

Pasākumā piedalās arī atdzejotāji Ingmāra Balode un Māris Salējs.

18:00 Radio "Naba" un "Bron-Hīts" vietnes "dzejasdisks.lv" atvēršana / klubā "Nabaklab", Z.A.Meierovica bulvāris 12, Rīga.

Dzejas diska tradīcija radās radio "Naba" raidījumā "Bron-Hīts" 2004. gadā, īsts hīts bija 2006. gada disks "Lex Poeticus" jeb Dzejas likums, vēlāk tapusi Dzejas piegrieztne un citi muzikāli poētiski darbi, kas ar dzejas un mūzikas miju dziedē prātus. Lai visi hīti būtu baudāmi laikmetam atbilstošā formā, radio "Naba" padara tos pieejamus internetā, izveidojot vietni dzejasdisks.lv. Notikuma svinīgo atklāšanu krāšņos elektroniskās mūzikas mūziķu, vienu no dzejas disku veidotāju, Kluso Viesu un Andra Indāna un Māra Butlera muzikālā performance, kurā neiztrūkstoši arī dzīvi dzejas lasījumi Eduarda Aivara, Ērikas Bērziņas, Valta Ernštreita, Annas Fomas, Artūra Puntes un Pētera Draguna izpildījumā.

19:00 "Ziemeļi-Dienvidi". Viesu lasījumi / Marko Pogačars (Horvātija), Anuars Duisenbinovs (Kazahstāna), S.Kuzmins, A.Viguls / Kaņepes Kultūras centrs, Skolas iela 15, Rīga.

Marko Pogačars ir dzimis 1984. gadā Splitā, Dienvidslāvijā. Viņš ir redaktors literārajā žurnālā "Quorum" un iknedēļas izdevumā Zarez, kas veltīts kultūrai un sociāliem jautājumiem. Bijis daudzu literatūras stipendiju laureāts, saņēmis apbalvojumus par dzeju, prozu un esejām. Dzejnieka darbi tulkoti aptuveni 30 valodās. Marko Pogačats ir četru dzejoļu krājumu, trīs eseju grāmatu un vienas īso stāstu grāmatas autors.

Anuars Duisenbinovs ir dzimis 1985. gada 1. jūnijā Kazahstānā. Dzejnieks ir Astanas mūzikas un literatūras vakaru idejas autors un organizators. Piedalījies tādos dzejas festivālos kā "Сөзыв" (2012), "Сөзыв-2″ (2013), "Полифония" (2014) kā arī Almati un CoolCity Starptautiskajā Web Dzejas festivālā (2014). Pabeidzis Almati Atvērto literāro skolu (2013-2014). Viņa darbi tikuši publicēti krājumā "Krievu dzeja Kazahstānā" №42 (2'14), kā arī TextOnly, Polutona.ru un citos interneta žurnālos.

Pasākumā piedalās arī atdzejotāji Svens Kuzmins un Arvis Viguls.

20:00 "gaisma / tumsa ", / tekstgrupa "Orbīta", V.Ernštreits, Z.Ernštreite, H.E.Zēgners / "NicePlace Mansards", Kr.Barona 21a, Rīga.

Dienas gaismai pārejot vakara krēslā, Latvijas krievu literātu un multimediju mākslinieku apvienība "Orbīta" piedāvās dzejas performanci "Slow Show FM" - poētisku meditāciju ar dzeju, radio un klavierēm. Tas būs intuitīvs ceļojums radio viļņos un dzejā. Performances laikā dzejnieku Artūra Puntes, Sergeja Timofejeva, Vladimira Svetlova un Semjona Haņina lasījumu pavadīs Andreja Eigusa klavieru improvizācijas. Fonā būs dzirdami dažādās pilsētās iepriekš ierakstīti ielu trokšņi un skaņas, kas tiks translētas FM diapazonā un atskaņotas caur daudziem sadzīves radio aparātiem.

Performance radīs sava veida dzejas radiostaciju - piesātinātu ēteru, kurā dzejnieku balsis pavadīs dzīvs klavierkoncerts, iepriekš sagatavoti ambienti ieraksti un spontāni komerciālo raidstaciju iestarpinājumi. Tādējādi izveidosies nesteidzīga un mierīga atmosfēra, kas klausītājam palīdzēs iedziļināties dzejas tekstos.

Tumsas aizsegā vakars turpināsies un izskanēs ar dzejnieka Henrika Eliasa Zēgnera vinila performanci.

Pasākuma norises plāns:

20:00-21:00 literātu un multimediju mākslinieku apvienības "Orbīta" dzejas performance "Slow Show FM".

21:00-22:00 mākslinieces Zanes Ernštreites dinamiskā fotogalerija.

22:00-24:00 Henrika Eliasa Zēgnera vinila performance.

22:30 "Kunst oder Unfall". Eksperimentāls Klasisks dzejas vakars. / Skaņas un dzejas improvizācija / Augusta Lāra, Kalle Lārs (Vācija), I.Rubene, L.Langa / kādreizējā Latvijas Nacionālā bibliotēka, Kr. Barona iela 14, Rīga.

Eksperimentāla Hardija Lediņa, Jura Boiko, Liānas Langas un Augstas Laar dzejas/skaņu perfomance, kurā Hardija Lediņa, Jura Boiko, Liānas Langas un Augustas Laar dzeja tiks izpildīta negaidītas un improvizētas skaņu mākslas kontekstā. Uzstāsies Kalle Laar, Augusta Laar (Vācija), Ingūna Rubene un Liāna Langa. Klasisks dzejas vakars šogad veltīts Hardija Lediņa gadam.

Kalle Lārs ir latviešu-igauņu izcelsmes skaņu mākslinieks, kas dzīvo un strādā Vācijā. Studējis zinātņu vēsturi Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātē, bet šobrīd daudzus gadus nodarbojas ar dažādas formas muzikālu notikumu radīšanu. Mākslinieks ar skaņas performancēm un koncertiem aktīvi uzstājas festivālos visā pasaulē, raksta mūziku teātra izrādēm, vada skaņu pastaigas, darbnīcas un lekcijas. Kalle Lārs regulāri piedalās laikmetīgās mākslas izstādēs un starpdisciplināros mākslas projektos, tostarp Venēcijas mākslas biennālē, Berlīnes mediju un digitālās kultūras festivālā "Transmediale", "Ars Electronica" Lincā u.c. Savos darbos viņš skaņai liek mijiedarboties ar vidi, attēliem vai citiem objektiem, pētot gan ikdienā sastopamos trokšņus, gan ļaujot uztvert skaņu neparastos fiziskos veidolos.

12:00 Raiņa medusmaizes dārzs. Poētiska orientēšanās spēle pilsētvidē / tikšanās Daugavgrīvas D/P (3.autobusa galapunkts Bolderājā).

Poētiskā orientēšanās spēle "Raiņa medusmaizes dārzs" ir izzinoša orientēšanās sacensība komandām pilsētvidē (šogad - Bolderājā), meklējot atbildes uz dažādiem ar literatūru saistītiem jautājumiem. Spēles mērķis - aktīvi un izglītojoši pavadīt laiku ar draugiem, izzinot un iepazīstot Latvijas ievērojamāko dzejnieku un literātu daiļradi un dzīvesstāstus, orientējoties Rīgas pilsētvidē, patīkami vingrinot prātu svaigā gaisā. Piedzīvojumu spēle nav sacīkstes, tomēr tiks noteikti uzvarētāji.

Detalizētāka informācija par noteikumiem un komandu pieteikšanās kārtību tiks publicēta mājaslapā www.dzejasdienas.lv un festivāla Facebook lapā.

14:00 "Svīstošā balss" / Literārās Akadēmijas A.Vigula Dzejas meistardarbnīcas studentu lasījumi / "DAD Cafe", Miera iela 17, Rīga

17:00 "Runā dzejnieks". Dzejas lasījums / A.Viguls, A.Auziņa, R.Bargais, I.Gaile, Ē.Bērziņa, K.Vērdiņš / NicePlace Mansards, Kr.Barona 21a, Rīga.

Ar saviem darbiem lasījumā piedalās Arvis Viguls, Anna Auziņa, Rihards Bargais, Inga Gaile, Ērika Bērziņa un Kārlis Vērdiņš.

20:00 Dzejas izrāde "Dīvainie svētki", režisors V.Piņķis / Kaņepes Kultūras centrs, Skolas iela 15, Rīga / sadarbībā ar apvienību "Skaistais dzīvnieks" un Kaņepes kultūras centru / Izrādes režisors Varis Piņķis.

Izrāde veidota pēc Kārļa Vērdiņa dzejas krājumiem - "Mēs" un "Kopota dzeja"."Mūs iedzvesmojusi atdziņa, ka dzeja ir valodas huligānisms - tā ir destrukcija un konstrukcija vienlaikus. Izrādē mēs ilgosimies pēc "jaunas, nepareizas", bet reizē īstas estētikas. Mūs uzrunājusi K.Vērdiņa ironiskais un sāpīgais skats uz mūsdienām. Reizē arī drosme un augsta profesionalitāte valodas lietošanā. Izrāde nebūs mēģinājums apkalpot dzeju, bet gan otrādi, dzejoļiem vajadzētu provocēt skatuviskās norises. Tikpat labi izrādē varētu izskanēt tikai viens dzejolis, kurš izprovocēs šo "Dīvaino svētku" svinēšanu."

Dzejas dienu ietvaros tiks piedāvāts izrādes uzmetums. Tas būs kā atskaites punkts topošajai izrādei. Ieeja bez maksas.

18:00 "Riba. Metafiziskās dzejas lasījums". R.Štelmahere, A.Draguna, I.Gaile, R.Losāne, M.Klampe, L.Alpe, M.L.Meļķe, J.Rokpelnis, E.Aivars, M.Salējs, T.Treibergs, D.Meļķis, A.Barons, R.Ķirķis, R.Raudonis, G.Kursišs, V.Rudzīša priekšlasījums / Vijoļšķūnis, Mazā krasta 31, Rīga.

Ar principu "viens par maz, divi par daudz" mērāmais spriegums dzīvē nosaka tik ļoti daudz, ka dzeja reizēm ir labākais veids, kā tajā pastāvēt un par to runāt. Lai gan cenšas jau arī citi.

Lasa:

Ribas - Ruta Štelmahere, Agita Draguna, Inga Gaile, Rudīte Losāne, Milda Klampe, Laura Alpe, Marija Luīze Meļķe.

Pārējie kauli - Jānis Rokpelnis, Eduards Aivars, Māris Salējs, Toms Treibergs, Didzis Meļķis, Aleksandrs Barons, Raimonds Ķirķis, Rihards Raudonis, Guntis Kursišs.

Viesosies psihoterapeits Viesturs Rudzītis ar nelielu tematisku priekšlasījumu.

19:00 "Runā dzejnieks". Dzejas lasījums / H.E.Zēgners, T.Treibergs, A.Ostups, V.Ernštreits, S.Kuzmins/ Latvijas Nacionālā bibliotēka, 3. stāvs, Mūkusalas 3, Rīga.

Ar saviem darbiem lasījumā piedalās Henriks Eliass Zēgners, Toms Treibergs, Artis Ostups, Valts Ernštreits un Svens Kuzmins.

20:00 "Victims of Multitasking". Multimediāla dzejas performance / A.Punte, J.Glazova / Kaņepes Kultūras centrs, Skolas iela 15, Rīga.

Multimediālās dzejas performances "Victims of Multitasking / Vairākuzdevumu režīma upuri" ietvaros dzejnieki Artūrs Punte un Jeļena Glazova eksperimenta - improvizētas izrādes ietvaros uzskatāmi un taustāmi atspoguļos laikmetīgā cilvēka ikdienas pārslodzes tēlu un daudzpusīguma medaļas otru pusi.

Mūsdienās praktiski visas dzīves jomas tiek pakļautas intensifikācijai - efektivitātes paaugstināšana tiek uzskatīta par viennozīmīgu ieguvumu it visā (pat tur, kur tas nebija iespējams līdz šim) - jaudīgāki datori nodrošina zibenīgu komunikāciju, ātrāki robotizēti konveijeri spēj saražot neierobežotu preču daudzumu, cilvēki uzņemas vairāk pienākumu, apgūstot vairākas profesijas sava mūža laikā vai strādājot dažādos amatos vienlaicīgi; tiek atcelti pat dabas nospraustie ierobežojumi: dopings ļauj sasniegt neticamus sporta rekordus, dzīvnieki dod aizvien vairāk gaļas, olu un piena nepārtrauktā režīmā, ātraugošas koku šķirnes dažos gados atjauno izcirstus mežus.

Tas, kas tīri praktiskās un pragmatiskās nozarēs tiek uzskatīts par ieguvumu, proti, produktivitātes kāpināšana nav tik viennozīmīgi pozitīvi vērtējama simbolisko vērtību sistēmās.

Tajā pašā laikā sabiedrība pieprasa un ievieš kultūras un mākslas ikdienā organizatoriskas shēmas, kas ir līdzīgas un raksturīgas ekonomikai, tautsaimniecībai, valsts administrēšanai vai tehnoloģiju izstrādāšanai. Ne tikai zinātnieki un pētnieki, bet arī mākslinieki un literāti organizē savu darbību līdzīgi tirgus spēlētājiem - plāno, aprēķina, dokumentē, konkurē savā starpā un mēra rezultātus.

17:00 "Kafija ar Aspaziju". Ārvalstu viesu lasījumi / Martina Buližaņska (Polija), Anuars Duisenbinovs (Kazahstāna), S.Kuzmins, H.E.Zēgners / Aspazijas māja, Z.Meierovica prosp.18/20, Dubulti, Jūrmala.

Martina Buližaņska ir dzimusi 1994. gada 6. janvārī Polijā. Debiju dzejā piedzīvojusi Vroclavas Literatūras biroja rīkotajā literārajā konkursā Połów 2010. 2013. gadā publicēts viņas pirmais dzejas krājums "Šī ir mana zeme" (Moja jest ta Ziemia), kas ieguvis Silesius un Złoty Środek Poezji apbalvojumus.

Anuars Duisenbinovs ir dzimis 1985. gada 1. jūnijā Kazahstānā. Dzejnieks ir Astanas mūzikas un literatūras vakaru idejas autors un organizators. Piedalījies tādos dzejas festivālos kā "Сөзыв" (2012), "Сөзыв-2″ (2013), "Полифония" (2014) kā arī Almati un CoolCity Starptautiskajā Web Dzejas festivālā (2014). Pabeidzis Almati Atvērto literāro skolu (2013-2014). Viņa darbi tikuši publicēti krājumā "Krievu dzeja Kazahstānā" №42 (2'14), kā arī TextOnly, Polutona.ru un citos interneta žurnālos.

Pasākumā piedalās arī atdzejotājs Svens Kuzmins un Henriks Eliass Zēgners.

13:00 Bērnu dzejas diena. Gadagrāmatas "Garā pupa" atklāšanas svētki / LU Botāniskajā dārzā, Kandavas ielā 2, "Café Šķūnis".

Šogad biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome izdos jau otro atjaunotās bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" izdevumu un svinēs Bērnu dzejas dienu kopā ar latviešu dzejniekiem LU Botāniskā dārza kafejnīcā "Šķūnis". Pasākumā gaidāmi autoru dzejas lasījumi un "Garās pupas" radošās darbnīcas.

Šoreiz gadagrāmatas sastādītāja Inese Zandere "Garajā pupā" iekļāvusi dzejas un atdzejas jaunumus, režisores Māras Ķimeles veidotu tautasdziesmu kopu, šī gada lielo jubilāru - Raiņa, Aspazijas, kā arī Hardija Lediņa - dzejoļus bērniem, Ingas Gailes pasaciņu dzejā, bērnu rakstītus dzejoļus un, protams, atgādinājumu par senākiem latviešu autoru dzejas darbiem bērniem.

Piedalās: Inese Zandere, Aivars Eipurs, Inese Paklone, Ilmārs Šlāpins, Ērika Bērziņa

Dalība pasākumā ir bez maksas, taču, lai iekļūtu pasākuma norises vietā, jāiegādājas ieejas biļete Botāniskā dārza apmeklējumam.

19:00 "Brīva vieta Tavai dzejai". Dzejas slams. KTMC "Ritums", Jauniela 29a, Rīga.

Dzejas slams ir viena no vitālākajām un enerģiskākajām dzejas kustībām, kas daudzviet pasaulē ir atdzīvinājis interesi par mūsdienu dzeju.

Slamā piedalīsies 10 jaunie dzejnieki, kuru uzdevums būs sagatavot 3 savus oriģināldarbus, ne garākus par 3 minūtēm, un izpildīt tos auditorijas priekšā. Dzejas slamu priekšnesumi no ierastajiem dzejas priekšlasījumiem atšķiras ar to, ka vērtēts tiek ne tikai dzejolis, bet arī tā izpildījums, līdz ar to dzejnieki tiek izaicināti dramatizēt savas dzejas izpildījumu. Tas ir izaicinājums pārvērst dzeju īstenā piedzīvojumā acīm un ausīm. Dzejas slama uzvarētājs balvā saņems iespēju publicēt savu daiļradi interneta žurnālā satori.lv.

Piedalās 10 jaunie dzejnieki, slama dalībnieki.

Žūrijā - hip hop kultūras pārstāvis Jānis Krūmiņš jeb Mazais Zaļais, māksliniece Sindija Mačtama un dziesminieks Mikus Frišfelds.

Darbosies radošā dzejas darbnīca.

Pieteikšanās, rakstot uz e-pastu ritums@riga.lv.

20:00 Filipa Glāsa mūzika un amerikāņu autoru dzeja. K.Vērdiņš, A.Viguls un J.Ozoliņš/ Zirgu ielas koncertzāle, Kaļķu iela 11a, Rīga.

Amerikāņu dzejas lasījumā atdzejotāji Kārlis Vērdiņš un Arvis Viguls lasīs dažādu laikmetu amerikāņu dzejnieku darbu latviskojumus, tā aicinot skatītājus ekskursijā ASV dzejas vēsturē. Dzeju papildinās amerikāņu minimālisma klasiķa Filipa Glāsa mūzika no klaviermūzikas cikliem "Stundas", "Metamorfozes" un "Etīdes" Jāņa Ozoliņa izpildījumā.

18:00 "Atvērt nevar aizvērt". Jaunizdoto grāmatu autoru lasījums / A.Ogriņš, R.Runcis, I.Rupenheite, D.Sumarokovs, E.Bākule-Veira, I.Zandere, A.Mileika / Ojāra Vācieša muzejs, O. Vācieša iela 19, Rīga.

O.Vācieša memoriālajā muzejā savus jaunākos dzejoļu krājumus atkal vērs vaļā septiņi autori, kuru grāmatas veidoja gada spilgtākos dzejas notikumus. Klausītājiem būs unikāla iespēja ieraudzīt Latvijas mūsdienu literatūras šķērsgriezumu visā tā savdabībā, dažādībā un kopsakarībās. Ar lasījumiem uzstāsies Andris Ogriņš, Reinis Runcis, Ieva Rupenheite, Dmitrijs Sumarokovs, Inese Zandere. Būs dzirdami arī šā gada dzejas debitanti Elīna Bākule-Veira un Anita Mileika. Pasākumu vadīs Ronalds Briedis.

20:00 Viesu lasījumi. Multimediāla dzejas performance / Šāndors Vāji un J.K.Ihalainens (Somija) / Kaņepes Kultūras centrs, Skolas iela 15, Rīga.

Šāndors Vāji dzimis 1968. gadā Ugārijā. Pēc mākslas studijām veidojis izstādes Ungārijā, Somijā un citur pasaulē. Šāndors Vāji ir rakstnieks, komponists un režisors; viņa pēdējais albums "Gilgamesh" (2014) ir ambiciozs sena eposa ieraksts sadarbībā ar pianisti Evu Polgari.

J. K. Ihalainens dzimis 1957. gadā Somijā. Dzejnieks arī atdzejojis Gerija Snaidera, Džeroma Rotenberga, Džona Keidža, Patijas Smitas u.c. autoru darbus. Sarakstījis grāmatas par Mongoliju, Nomadiem, dzejnieku Artūru Rembo, seno naudu un Eirāzijas eposiem u.c. J. K. Ihalainens ir arī izdevniecības un tipogrāfijas īpašnieks un vadītājs Somijā. Viņš ir 34 dzejoļu krājumu autors, lielākoties raksta somu valodā, taču ir autors arī grāmatām angļu, dāņu un zviedru valodās.

18:00 Lībiešu dzejas lasījums / Valts Ernštreits, Ķempju Kārlis un Baiba Damberga / NicePlace Mansards, Kr.Barona 21a, Rīga.

Lībiešu dzejas lasījums veltīts lībiešu dzejai ar tās vairāk nekā 150 gadu ilgo vēsturi. Tajā piedalīsies mūsdienās lībiski rakstošie dzejnieki - Baiba Damberga un Valts Ernštreits, kuri turpina Kurzemes lībiešu valodā rakstītās dzejas tradīcijas, un Ķempju Kārlis, kurš ar savu daiļradi licis pamatus Salacas lībiešu dzejai.

19:00 Viesu lasījumi / Daiņus Gintals, Giedre Kazlauskaite, Mindaugs Nastaravičs, Artūrs Vaļonis (Lietuva), I.Brūvere / Latvijas Nacionālā bibliotēka, 3. stāvs, Mūkusalas 3, Rīga.

Daiņus Gintals ir dzimis 1973. gadā Lietuvā. Studējis lietuviešu filoloģiju un mākslas zinātni. Dzejnieks, libretu autors, tulkotājs un atdzejotājs. Daiņus Gintals ir tulkojis romānus, lugas un dzeju no franču valodas, kā arī organizējis varākas konceptuālas fotogrāfijas izstādes. Daiņus Gintala dzeja atdzejota angļu, franču, vācu, krievu, ukraiņu, bulgāru, slovāku un tagad arī latviešu valodā. Daiņus Gintals ir divu dzejas krājumu autors, šogad klajā nāks viņa trešā dzejoļu grāmata.

Giedre Kazlauskaite dzimusi 1980. gadā Lietuvā, studējusi literatūru Viļņas universitātē. Giedrei Kazlauskaitei iznākušas vairākas dzejas un prozas grāmatas: garstāstu krājums "Ardievu, skola!" (2001), dzejas krājums "Hetēru dziesmas" (2008), evaņģēliju komentāri kopā ar mācītāju Juļu Sasnausku "Postiles" (2009). 2014. gadā iznāca Giedres Kazlauskaites dzejoļu krājums "Meninas", par kuru viņa saņēmusi vairākus prestižus apbalvojumus un izpelnījusies augstu literatūras kritiķu novērtējumu.

Mindaugs Nastaravičs dzimis 1984. gadā Lietuvā. Dzejnieks, žurnālists, dramaturgs. Studējis žurnālistiku un literatūrzinātni. Nacionālajā Lietuvas radio vada raidījumus par kultūru; kā dramaturgs sadarbojas ar Lietuvas Nacionālo drāmas teātri un Klaipēdas Jaunatnes teātri. Pirmā dzejoļu grāmata "Ar lāsumainām acīm" (2010) apbalvota ar Zigma Gēles prēmiju par gada labāko debiju dzejā. 2014. gadā iznāca viņa otrais dzejoļu krājums "Mo", kuru eksperti iekļāva starp piecām gada grāmatām Lietuvā. Par jaunākajām lugām "Demokrātija" un "Man neder tavs uzvalks" 2015. gadā tika apbalvots ar godpilno Lietuvas teātra apbalvojumu - "Skatuves zelta krustu".

Artūrs Vaļonis dzimis 1973. gadā Lietuvā. Studējis socioloģiju Viļņas Universitātē. Kopš 1994. gada dzejnieks pastāvīgi piedalās Lietuvas dzejas festivālos; pārstāvējis Lietuvu arī starptautiski Stokholmas dzejas (Zviedrija,2003) un Vilenicas literatūras (Slovēnija, 2011. g.) festivālos. Artūra Vaļoņa dzeja tulkota angļu, zviedru, poļu, latviešu, latgaliešu, maķedoniešu, katalāņu, slovēņu, vācu un franču valodās. Atdzejojumi publicēti ārzemju literārajā presē, almanahos un interneta portālos. Artūrs Vaļonis ir trīs dzejas krājumu autors.

Pasākumā piedalās arī atdzejotāja Indra Brūvere.

19:00 "Runā dzejnieks". Dzejas lasījums / A.Foma,I.Šteinbergs, R.Briedis, I.Balode, J. Bušmakins / Kaņepes Kultūras centrs, Skolas iela 15, Rīga.

Ar saviem darbiem lasījumā piedalās Anna Foma, Ivars Šteinbergs, Ronalds Briedis, Ingmāra Balode un Jevgeņijs Bušmakins.

19:00 Muzikāli poētisks uzvedums "Dagdas piecas skiču burtnīcas" / I.Parša, K.Norvelis, A.Liepiņš, P.Trasuns, J.Porietis, U.Brikmanis, O.Silabriedis / Sv. Pētera baznīcā, Rīga

Koncertuzveduma uzmanības lokā - Raiņa aprakstītais cilvēka ceļojums pie sevis caur sapņiem, sāpēm, šķietamību un realitāti. Jaunus opusus īpaši šim uzvedumam komponējuši astoņi dažādu paaudžu un stilistikas latviešu komponisti: Santa Buša (1981), Mārīte Dombrovska (1977), Andris Dzenītis (1978), Maija Einfelde (1939), Oskars Herliņš (1980), Jēkabs Jančevskis (1992), Pēteris Plakidis (1947) un Gundega Šmite (1977).

Solisti: Ieva Parša (mecosoprāns), Krišjānis Norvelis (basbaritons), Aldis Liepiņš (klavieres), Pēteris Trasuns (alts), Jānis Porietis (trompete). Stāstnieki: Uģis Brikmanis un Orests Silabriedis.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Pasākums notiek sadarbībā ar projektu "Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Rainis un Aspazija - 150".

13:00 Latviešu dzejas maratons pie Raiņa priedēm. / E.Aivars, J.Rokpelnis, K.Vērdiņš, M.Salējs, K.Zeļģis, I.Zandere, A.Aizpuriete/ Raiņa priedes, Amatas iela, Pumpuri, Jūrmala

Ar saviem darbiem lasījumā piedalās Eduards Aivars, Jānis Rokpelnis, Kārlis Vērdiņš, Māris Salējs, Krišjānis Zeļģis, Inese Zandere, Amanda Aizpuriete.

17:00 Cilvēks un piemineklis. Raiņa piemineklim - 50. / Tradīcija kā alternatīva: dzejas lasījums nolietotā pilsētvidē.

Piedalās dzejnieki Knuts Skujenieks, Jānis Peters, Leons Briedis, Jānis Rokpelnis, Māris Salējs, Inese Zandere, Anna Rancāne, Edvīns Raups, Eduards Aivars, Inga Gaile, Ingmāra Balode, Arvis Viguls, Henriks Eliass Zēgners. Arno Jundzes un Jāņa Dripes uzrunas. Kora dziesmās - Raiņa dzeja, atmiņās - pieminekļa un Dzejas dienu sākotne un nākotne.

Aicina Latvijas Rakstnieku Savienība un Memoriālo muzeju apvienība.

19:00 Viesu lasījumi / Olli Heikonens (Somija), Martina Buližaņska (Polija), Anuars Duisenbinovs (Kazahstāna), Volga Gapejeva (Baltkrievija), S.Kuzmins, I.Balode, V.Ernštreits / NicePlace Mansards, Kr.Barona 21a, Rīga

Olli Heikonens ir dzimis 1965. gadā Somijā. Studējis somu literatūru Helsinku Universitātē. Dzejnieka pirmais krājums "Jakutijas dēls" (2000) ieguvis somu vadošā laikraksta "Helsingin Sonomat" balvu kā gada labākā grāmata. Olli Heikonena dzeju raksturo spēcīgs ritms, specifiskas detaļas un spilgti iztēles augļi. Viņa dzeja atdzejota 18 valodās, publicēta vairākās antoloģijās un literārajos žurnālos. Olli Heikonens ir trīs dzejoļu krājumu autors, viņa jaunākā grāmata iznāks šī gada nogalē.

Martina Buližaņska ir dzimusi 1994. gada 6. janvārī Polijā. Debiju dzejā piedzīvojusi Vroclavas Literatūras biroja rīkotajā literārajā konkursā Połów 2010. 2013. gadā publicēts viņas pirmais dzejas krājums "Šī ir mana zeme" (Moja jest ta Ziemia), kas ieguvis Silesius un Złoty Środek Poezji apbalvojumus.

Anuars Duisenbinovs ir dzimis 1985. gada 1. jūnijā Kazahstānā. Dzejnieks ir Astanas mūzikas un literatūras vakaru idejas autors un organizators. Piedalījies tādos dzejas festivālos kā "Сөзыв" (2012), "Сөзыв-2″ (2013), "Полифония" (2014) kā arī Almati un CoolCity Starptautiskajā Web Dzejas festivālā (2014). Pabeidzis Almati Atvērto literāro skolu (2013-2014). Viņa darbi tikuši publicēti krājumā "Krievu dzeja Kazahstānā" №42 (2'14), kā arī TextOnly, Polutona.ru un citos interneta žurnālos.

Volga Gapejeva ir dzejniece, raktsniece un tulkotāja no Minskas (Baltkrievija), dzimusi 1982.gadā. Volga ir septiņu grāmatu autore, Vācijas, Austrijas un Latvijas kultūras programmu stipendiāte un Baltkrievijas literatūras balvas laureāte, Baltkrievijas PEN-Centra un Baltkrievijas Rakstnieku savienības biedre. Viņas darbi tulkoti angļu, vācu, poļu, maķedoniešu, čehu un lietuviešu valodā. Dzejniece pati tulko no angļu, vācu, ķīniešu, latviešu un japāņu valodas. Ieguvusi doktora grādu lingvistikā. Veic pētījumus valodniecībā, valodas filozofijā, ķermeņa socioloģijā, dzimtes jautājumos kultūrā un literatūrā. Sadarbojas ar elektroniskās mūzikas pārstāvjiem un veido audiovizuālas performances.

Pasākumā piedalās arī atdzejotāji Svens Kuzmins, Ingmāra Balode un Valts Ernštreits.

11:00 Ceļojums ar dzejniekiem / K.Vērdiņš, K.Zeļģis, R.Bargais, I.Gaile, A.Auziņa, I.Šlāpins, A.Viguls, D.Sirmā, M.Salējs, Z.Daugule / tikšanās uz Miera un Šarlotes ielas stūra, Rīgā

Šogad Ceļojums ar dzejniekiem notiks jau 12. reizi un mēs dosimies poētiskā ekskursijā uz Miera ielas republiku. Gaidāmi vairāki pārsteigumi - brokastis ar dzejnieku Arvi Viguli Maiznīcas ielas pagalmiņā, pirmais šotiņš ar Ilmāru Šlāpinu kafe "Taka", saldās šokolādes smarža un Ingas Gailes lasījums Laimas šokolādes muzejā u.c. Noslēgumā muzikāls priekšnesums Lielajos kapos ar Zanes Daugules un Māra Salēja piedalīšanos.

Ceļojuma ar dzejniekiem dalībnieki: Anna Auziņa, Rihards Bargais, Zane Daugule, Inga Gaile, Māris Salējs, Daina Sirmā, Ilmārs Šlāpins, Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls, Krišjānis Zeļģis.

Tikšanās 12. septembrī plkst.11.00 Miera un Šarlotes ielas stūrī (senāk tur atradās maizes ceptuve, kur varēja iegādāties karstu, tikko ceptu baltmaizi).

"Projekta Ceļojums ar dzejniekiem ideja ir gaužām vienkārša - dzejnieki, nocelti no sava stikla kalna, kopā ar dzejas mīļotājiem dodas pastaigā pa dažādiem Rīgas rajoniem un konkrētos punktos, kas atzīmēti kartē (katram dalībniekam ir atklātne ar pilsētas kartes fragmentu un autoriem) lasa dzeju. Tas ir kopīgs dzejisks piedzīvojums, radot īpašas sajūtas gan dzejniekiem, gan klausītājiem."

Projekta kuratore Ērika Bērziņa.

12:00 Leona Brieža dzejoļu krājuma "Saputrotā putra" atvēršana /Kalnciema kvartāls, Kalnciema iela 35, Rīga.

Dzejnieks Leons Briedis atkal atgriežas bērnu literatūrā - ar dzejoļu krājumu "Saputrotā putra", un viņam palīdz ilustratore Anna Vaivare. Grāmatas atvēršanā Kalnciema ielas kvartālā lieliem un maziem savus dzejoļus lasīs autors, putru vārīs izdevniecība "Liels un mazs", bet darbnīcā "Suņu balle" bērni varēs iet suniskās rotaļās un zīmēt suņu portretus kopā ar Annu Vaivari.

16:00 "Pazudis tulkojumā". Ārvalstu dzejas lasījums / Martina Buližaņska (Polija), Anuars Duisenbinovs (Kazahstāna), Ģiedre Kazlauskaite (Lietuva), Volga Gapejeva (Baltkrievija), H.E.Zēgners / NicePlace Mansards, Kr.Barona 21a, Rīga.

Martina Buližaņska ir dzimusi 1994. gada 6. janvārī Polijā. Debiju dzejā piedzīvojusi Vroclavas Literatūras biroja rīkotajā literārajā konkursā Połów 2010. 2013. gadā publicēts viņas pirmais dzejas krājums "Šī ir mana zeme" (Moja jest ta Ziemia), kas ieguvis Silesius un Złoty Środek Poezji apbalvojumus.

Anuars Duisenbinovs ir dzimis 1985. gada 1. jūnijā Kazahstānā. Dzejnieks ir Astanas mūzikas un literatūras vakaru idejas autors un organizators. Piedalījies tādos dzejas festivālos kā "Сөзыв" (2012), "Сөзыв-2″ (2013), "Полифония" (2014) kā arī Almati un CoolCity Starptautiskajā Web Dzejas festivālā (2014). Pabeidzis Almati Atvērto literāro skolu (2013-2014). Viņa darbi tikuši publicēti krājumā "Krievu dzeja Kazahstānā" №42 (2'14), kā arī TextOnly, Polutona.ru un citos interneta žurnālos.

Giedre Kazlauskaite dzimusi 1980. gadā Lietuvā, studējusi literatūru Viļņas universitātē. Giedrei Kazlauskaitei iznākušas vairākas dzejas un prozas grāmatas: garstāstu krājums "Ardievu, skola!" (2001), dzejas krājums "Hetēru dziesmas" (2008), evaņģēliju komentāri kopā ar mācītāju Juļu Sasnausku "Postiles" (2009). 2014. gadā iznāca Giedres Kazlauskaites dzejoļu krājums "Meninas", par kuru viņa saņēmusi vairākus prestižus apbalvojumus un izpelnījusies augstu literatūras kritiķu novērtējumu.

Volga Gapejeva ir dzejniece, raktsniece un tulkotāja no Minskas (Baltkrievija), dzimusi 1982.gadā. Volga ir septiņu grāmatu autore, Vācijas, Austrijas un Latvijas kultūras programmu stipendiāte un Baltkrievijas literatūras balvas laureāte, Baltkrievijas PEN-Centra un Baltkrievijas Rakstnieku savienības biedre. Viņas darbi tulkoti angļu, vācu, poļu, maķedoniešu, čehu un lietuviešu valodā. Dzejniece pati tulko no angļu, vācu, ķīniešu, latviešu un japāņu valodas. Ieguvusi doktora grādu lingvistikā. Veic pētījumus valodniecībā, valodas filozofijā, ķermeņa socioloģijā, dzimtes jautājumos kultūrā un literatūrā. Sadarbojas ar elektroniskās mūzikas pārstāvjiem un veido audiovizuālas performances.

Pasākumā piedalās arī atdzejotājs Henriks Eliass Zēgners.

18:00 Viesu lasījumi. Dzejas koncerts / Flip Poets (Igaunija)/ klubā "Nabaklab", Z.A.Meierovica bulvāris 12, Rīga.

Flip Poets ir poētiska mūzikas apvienība no Tallinas. Grupa tika dibināta 2012.gadā, kad mūzikas ansamblis Flip Point piesaistīja dzejniekus Antipu Molčunu un P. I. Fiļimonovu lasīt savu dzeju viņu mūzikas pavadījumā. Sākotnēji tas bijis iecerēts tikai kā vienreizējs projekts, tomēr iznākums izrādījies tik labs, ka tika nolemts izveidot kopīgu apvienību. Savus klausītājus grupa iepriecina ar dzejas lasījumiem dažādu mūzikas stilu pavadījumā, kas atšķirībā no citām šāda veida apvienībām uz skatuves neimprovizē, bet pirms tam regulāri rīko kopīgus mēģinājumus. Uzstāšanās ir pārdomātas, mūzikas radītajai atmosfērai piešķirot jaunu fonu dažkārt sarežģīto dzejoļu uztveršanai. Grupā piedalās: Arsenijs Grigorjevs (ģitāra), Aleksandrs Semjonovs (basģitāra), Slava Mogiļevcevs (saksofons), Jevgēnijs Suitss (taustiņi), Dans Rotars (bungas, perkusijas), Antipa Molčuns un P. I. Fiļimonovs (tekstu autori). Dzejoļi tiek lasīti krievu valodā.

12:00 Dzejas diena. / Rainis un Aspazija ielūdz uz Dārza dzejas svētkiem Brīvdabas muzeja „Jaunsaimniecībā" / Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Brīvbdabas ielā 21, Rīga

Svētku programmā:

Dārza balles tērps.Pasākumu rīko Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.

17:00 "Šī sala pilna trokšņu. Punctum" lasa / A.Ostups, K.Vērdiņš, I.Gubenko, E.Aivars / "NicePlace Mansards", Kr.Barona 21a, Rīga.

Vai literatūrā ir iespējams kas jauns? Vai arī rakstnieki un dzejnieki kļuvuši par dīdžejiem, kas remiksē citus tekstus? Bet varbūt tāds vienmēr bijis literatūras stāvoklis un "šī sala pilna trokšņu", kā reiz rakstīja Šekspīrs, tikpat labi domādams autora ieklausīšanos valodā?

Priekšlasījumu par šiem jautājumiem sniegs žurnāla Punctum redaktori Artis Ostups un Igors Gubenko. Savukārt Kārlis Vērdiņš un Eduards Aivars lasīs dzeju.

18.00 Ineses Zanderes grāmatas "No mazā. Dzeja. 1975-2015" atvēršana / Pāvula Jurjāna mūzikas skola, Baložu iela 27, Rīga.

Grāmatas atvēršana 15.septembrī plkst. 18.00 būs kā mazi dziesmu svētki Pāvula Jurjāna mūzikas skolas brīvdabas estradē, bet varbūt tā būs Ineses Zanderes dzimšanas diena, kuru vēl vienkāršāk atzīmēt nav iespējams. Inese Zandere ir dzejniece, kas pasauli sakārto rakstot. Nu sakārtoti un apkopoti viņas dzejoļi krājumā "No mazā. Dzeja 1975 - 2014", kas ļaus iepazīt harmonisku un skaistu pasauli autores izpratnē. Dzeja, kas tapusi skolā, dzeja, kas Rakstnieku mājā, dzeja, kas dziedama un hronoloģiski panāk mūs šodienā.

19:00 Runā dzejnieks/ K.Zeļģis, A.Ostups, M.Pujāts, I.Šteinbergs, M.Salējs/ LU Humanitāro zinātņu fakultātes dārzs, Visvalža iela 4a, Rīga.

Ar saviem darbiem lasījumā piedalās Krišjānis Zeļģis, Artis Ostups, Marts Pujāts, Ivars Šteinbergs un Māris Salējs.

Izstāde "Aspazija/Rainis: dumpiniece/humānists/" galerijā Centrs, Audēju iela 16, Rīga / izstādes ietvaros 11. septembrī Galerijā Centrs darbosies Dzejas pasts.

Izstāde "Aspazija/Rainis: dumpiniece/humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts" vēsta par abiem dzejniekiem visas Eiropas attīstības kontekstā 19. un 20. gadsimtu mijā, kad sabrūkot impērijām, daudzas nācijas sāka lolot valstiskas autonomijas cerības, gaisā virmoja idejas par vienotu Eiropu, dzima sociāldemokrātiskā kustība, arvien plašāku atsaucību guva sociālās vienlīdzības un sieviešu emancipācijas idejas.

Šajā laikā veidojās un attīstījās latviešu profesionālā literatūra, politiskā doma, izglītības sistēma. Aspazijas un Raiņa darbs kļuva par nozīmīgu latviešu nacionālās pašapziņas un kultūras pamatu. Viņu veikums ir atstājis dziļu iespaidu visu turpmāko paaudžu literātu darbībā, arī filozofijā, politiskajā kultūrā, pat ikdienas valodā - ar savu daiļradi un cittautu literatūras tulkojumiem Rainis latviešu valodā ieviesis un aktualizējis vairākus simtus vārdu, kas joprojām ir neatņemama latviešu literārās valodas sastāvdaļa.

Izstādes "Aspazija/Rainis: dumpiniece/humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts" koncepcijas un teksta autors ir rakstnieks Pauls Bankovskis, mākslinieks - Kaspars Perskis.

Izstāde bija iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā. Tā iepriekš bijusi apskatāma Parīzē, Kirovā un Minskā.

Raiņa 150. dzimšanas dienā - 11. septembrī Galerijā "Centrs" darbosies Dzejas pasts. Ikvienam interesentam būs iespēja izmantot kaligrāfa pakalpojumus un nosūtīt bez maksas pastkarti ar iepriekš izvēlētu Raiņa vai Aspazijas citātu. Pasākuma laikā tiks zīmogots Latvijas Pasta īpaši Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadam veltītais pastmarku bloks.