Guntis Berelis (1961) ir viens no autoritatīvākajiem latviešu rakstniekiem un literatūras kritiķiem. Studējis fiziku un bibliotēku zinātnes Latvijas Universitātē, strādājis žurnālā "Karogs" (1989–1992 un 2003–2010), ir vairāku simtu literatūrkritisku rakstu autors. Pirmos literāros darbus sācis publicēt 1986. gadā, par eseju krājumu "Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs" (2001) un romānu "Ugunīgi vērši ar zelta ragiem" (2007) saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu.
Ar Gunti Bereli tiekamies 2015. gada vasarā. Sarunā pievēršamies viņa jaunākajam romānam "Vārdiem nebija vietas" un tā galvenajam varonim Tušam, tikumībai un necenzētai leksikai, literatūras teorijai un kritikai, lasīšanas un dzīves pieredzei. Un ne vārda par postmodernismu.
Vai kaut kas būtiski mainītos, ja romāns "Vārdiem nebija vietas" nebūtu piesaistīts vēsturisko romānu sērijai "Mēs. Latvija, XX gadsimts"?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
