Latviski izdota Mišela Fuko eseja 'Šī nav pīpe'

Pasākumu papildinās sadarbībā ar laikmetīgās literatūras un filozofijas žurnālu "Punctum" rīkota diskusija "Vārdi un lietas: apgalvojums un attēlojums laikmetīgajā mākslā".

"Eseja "Šī nav pīpe" pirmo reizi publicēta 1968. gadā. Tā ir īsa, bet saturiski piesātināta, piedāvājot ierastajiem uzskatiem atšķirīgu glezniecības valodas dekonstrukciju. Vēstījuma kodolu veido Fuko pārdomas par Renē Magrita gleznu "Attēla nodevība" (1928-29), kurā attēlota pīpe, bet zem tās paraksts: "Šī nav pīpe". Esejā filozofs pievēršas savstarpējai mijiedarbei starp vārdiem, attēlu un realitāti, ko savā konceptuālajā uzbūvē izvirza Renē Magrita glezna. Fuko niansēti izskata Magrita darba daudzslāņainību, piedāvājot jaunu skatupunktu uz Renē Magrita glezniecību. Neskatoties uz esejas saturisko kodolu, tā izteikti raksturo Fuko filozofiskās domas pamatesenci, kas tiecas izskatīt absurda būtību," par darbu stāsta izdevēji.

Tulkojuma atvēršanā norisināsies diskusija "Vārdi un lietas: apgalvojums un attēlojums laikmetīgajā mākslā", kurā piedalīsies darba tulkotāja Māra Rubene, mākslas zinātniece Ieva Astahovska, filozofi Igors Šuvājevs un Kārlis Vērpe. Diskusiju vadīs filozofs Igors Dubenko.

Diskusijas dalībnieki, aktualizējot Fuko esejas jautājumu lokus šodienas kontekstā, pievērsīsies tādiem jautājumiem kā: Kāda ir attēlojuma loma mūsdienu mākslā? Kā 20. gadsimta mākslā transformējušās attiecības starp attēlu un vārdu, starp mākslas darba vizuālo un diskursīvo (arī konceptuālo) dimensiju? Kā mainās mākslas jēga brīdī, kad tā pārstāj būt realitātes atspulgs un arvien vairāk sāk līdzināties radošajam apgalvojumam ar tālejošām sociālām un bieži politiskām implikācijām?

Mišels Fuko (1926 -1984) ir viens no ietekmīgākajiem franču postmodernisma filozofiem, būtiski ietekmējot strukturālisma un poststrukturālisma domas attīstību. Fuko sacerējumi lielā mērā ir starpdisciplināri, izskatot filozofijas, vēstures, socioloģijas, psiholoģijas un lingvistikas jautājumus. Filozofa darbi ir nozīmīgi viedokļa veidotāji un zīmīgs atsauču avots, izprotot kultūras un sabiedrības attīstību, stāsta LLMC pārstāvji.

Izdevumu no franču valodas tulkojusi Māra Rubene, literārā redaktore - Vineta Berga, korektors Arturs Hansons. Tulkojumu varēs iegādāties Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (Alberta iela 13, 7. stāvs), kā arī lielākajās grāmatnīcās. Izdevuma atklāšanas pasākumā grāmata būs pieejamas par īpašu cenu.