Žurnāla jaunākajā laidienā galvenā uzmanība pievērsta cilvēka piederībai noteiktai videi un meklējumiem ainavā. Pasaulslavenais ģeogrāfijas profesors Edmunds Valdemārs Bunkše “Domuzīmei” uzrakstījis eseju “Neaprakstāmi, gaistoši, neizsakāmi mirkļi lauku ainavās”, savukārt numura diskusijā “Lielā izceļošana" dažādu jomu speciālisti runā par emigrāciju – vai cilvēki brauc prom no Latvijas tikai finansiālu iemeslu dēļ vai arī šim procesam ir dziļāki motīvi? Lietuviešu izjūtas un pieredze pēc saskares ar veco Eiropu izklāstīta lietuviešu rakstnieka Laurīna Katkus rakstā “Pateicības vārds franču ģeogrāfiem”, kuru tulkojusi Indra Brūvere-Danuliene.
Latviešu stāstniecību pārstāv Prozas lasījumu 2015 galvenā laureāte liepājniece Jana Egle, debitante Dace Vīgante, kā arī groteskas un satīras žanra kopējs Lauris Vanags. Rubrikā “latviešu klasiķu īsproza” literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis aicina pārlasīt vai iepazīt Mirdzas Bendrupes noveli “Helēna”, ievadā ieskicējot rakstnieces devumu prozā pirmskara Latvijā. Mūsdienu dāņu autores Najas Marijas Aidtas stāstu latviskojusi Undīne Balode.
Žurnālā lasāma Ineses Zanderes, Henrika Eliasa Zēgnera, Vijas Birkovas un Ginta Aleksandra Dreimaņa dzeja, arī rumāņu dzejnieka Nikita Danilova (Nichita Danilov) darbi Leona Brieža atdzejojumā.
Jaunās grāmatas recenzējuši literatūrzinātnieki Arnis Koroševskis, Sandra Ratniece un Līvija Baumane-Andrejevska, vēsturnieks Ritvars Jansons, žurnālists Voldemārs Hermanis un kultūras žurnāliste Anda Buševica.
Numura intervija ar diviem jubilāriem sešdesmitgadniekiem – dzejniekiem Amandu Aizpurieti un Aivaru Eipuru.
Vēsturniece Inese Dreimane apcerējusi monogrāfijas uzrakstīšanas procesu un vēsturnieku vidi Latvijā. Literatūrzinātnieks Ingus Barovskis piedāvā versiju par literatūrzinātnieci un tulkotāju, Latvijas Valsts universitātes pasniedzēju Dzidru Kalniņu, kuras mūžs sniedz ieskatu intelektuāļu un varas attiecībās padomju okupācijas režīmā. Vēsturnieks, Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis skaidro atšķirību starp jēdzieniem “padomju laiks” un “padomju okupācijas laiks”.
Ieskatīties senākā vēsturē rosina arheologa Andra Šnē raksts par baltiem seno hronistu priekšstatos, savukārt vēsturnieces Gunas Vainovskas rakstā stāstīts par laikrakstu cenzūru 19.gs. otrā pusē Vidzemē.
Žurnāla vāku šajā gadā veido mākslinieks Krišs Salmanis. Prozas darbus ilustrējuši mākslinieki Alise Sondore un Kristaps Ģelzis.
Žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Osvalds Zebris, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
Žurnāls tiek veidots par Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu. Planots, ka 2016. gadā vēl iznāks trīs žurnāla “Domuzīme” numuri – maijā, septembrī un decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!