'Melnā humora reabilitācija'. Vlada Spāres 'Tu nevari dabūt visu, ko gribi'

Vlada Spāres romāns ir kā nebeidzams ceļojums, kurā dodas galvenie tēli – Sofija, Villijs, Pepiņš un Betija. Viņi pietur gan kapos, gan Vecrīgā, zooloģiskajā dārzā un lidostā, un brauciens ir trakulīgs un neparedzams – vai tas būtu taksometrs, katafalks vai vecie Sofijas bērnu ratiņi, kuros pārvadā nevis mazuli, bet pārdošanai paredzētas kapu puķes. Traģikomiskas intonācijas savijas ar smalkiem psiholoģiskiem portretiem, tiešā runa un konkrētība virtuozi pāriet apziņas plūsmā. Centrālais, galvenais kā spēļu vilciņš piepeši aizvirpuļo perifērijā, bet perifērais iznāk uz skatuves prožektoru gaismā.

Aicinām noskatīties video interviju ar rakstnieku. Ar Vladi Spāri sarunājas Ilmārs Šlāpins, video – Ģirts Raģelis. Saruna notika Andreja Upīša memoriālā muzejā telpās.

Kritiķu vērtējums

Arvis Kolmanis par Vladi Spāri:

"Romānā līdztekus tā varoņiem tikpat nozīmīgu, ja pat ne galveno lomu spēlē valoda, iedzīvinot dzirkstošos dialogos autora neizsīkstošās izdomas radītās reālās, nereālās, traģikomiskās, arī caurcaurēm melna absurda pārpilnās ainas. Vienlaikus pat traģiskas un skumjas situācijas pārklāj neizdzēšama dzīvesprieka plīvurs. Vlada Spāres romāns nepārspīlējot uzskatāms arī par pilnībā izdevušos melnā humora reabilitācijas pasākumu latviešu literatūrā.

Artis Ostups par Vladi Spāri:

"Pat esot jau labi dziļi romānā, nepamet sajūta, ka tas sarakstīts ar patiesu aizrautību un vieglumu. Ja latviešu proza reizēm šķitusi pārāk smagnēja, tad Vlada Spāres darbs tiecas šo priekšstatu mainīt. "Tu nevari dabūt visu, ko gribi" atgriežas pie tradicionālām romāna vērtībām – skaidri būvēts stāstījums, sirdij pieejami varoņi, asprātīgas epizodes un ne miņas no centīga intelektuālisma. Kā nodeva latviešu prozas ierastajai estētikai – arī dažas poētiskas, taču savlaicīgi iegrožotas pasāžas."

Liega Piešiņa par Vladi Spāri:

"Ļauties lasīšanai, ja tev apgalvo "Tu nevari dabūt visu ko gribi", nozīmē meklēt dzīves jēgu gana jauneklīgā noskaņojumā ar pašironijas un humora devu, apzinoties, ka dzīve ir piedzīvojums un Rīga ir pilntiesīga grāmatas varone. Vladis Spāre aprakstot spilgtas dzīves ainas rotaļājas ar vārdiem un domām. Šis rotaļīgums dzēš drūmumu nebeidzamajā ceļojumā, kur ik pa brīdim uzplaiksnī neatbildami jautājumi. Vārdu un domu spēle, kas mudina lasīt starp rindām un ļauties lasīšanai."

Prozaiķis un izdevējs Vladis Spāre dzimis 1953. gadā Rīgā latviešu rakstnieces Veltas Spāres un ukraiņu rakstnieka Vladimira Kaņiveca ģimenē. 1985. gadā absolvējis Latvijas universitātes Filoloģijas fakultāti, iegūstot žurnālista specialitāti. Beidzis izdevējdarbības kursus Somijā. Bijis žurnāla "Avots" galvenā redaktora vietnieks. Dibinājis un vadījis vienu no pirmajām atjaunotās Latvijas kooperatīvajām izdevniecībām "Atmoda", pēc tam grāmatu un žurnālu apgādu "Artava". Bijis avīzes "Vakara Ziņas" direktors. Tulkojis prozu no krievu un ukraiņu valodas.
Kopš pirmās publikācijas (1982) periodikā publicēti vairāki stāsti. Izdots stāstu krājums "Mēs atradīsim" (1987) un garstāsts "Neprāta šarms" (1992). Kopā ar līdzautoriem Lienīti Medni-Spāri un Juri Zvirgzdiņu uzrakstījis romānu "Odu laiks", kura pirmā daļa laista klajā 1994. gadā. 2009. gadā darbs izdots atkārtoti ar turpinājumu. 2013. gadā žurnāla "Playboy" un "Dienas grāmata" kopīgi rīkotajā stāstu konkursā V. Spāres īsais stāsts "Gājiens ar klibo zirdziņu" ieguva pirmo vietu. Pēdējos gados stāsti publicēti žurnālos "Latvju Teksti" un "Tīrraksts". 2015. gadā Zvaigzne ABC apgādā nācis klajā viņa romāns "Tu nevari dabūt visu, ko gribi". Šobrīd raksta īso stāstu krājumu "Vecrīgā aizmirstas sarunas".