Iznācis žurnāla 'Domuzīme' 2016. gada otrais numurs  (3)

Vai kopējas vērtības kā valsts pastāvēšanas pamats ir mūsdienu latviešiem pašsaprotamas un aktuālas? Par to apaļā galda diskusijā “Latvijas valsts – identitātes krīzē?” sarunājas Aija Dulevska, NEPLP priekšsēdētāja, Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors, Ineta Ziemele, tiesību doktore, Rīgas Juridiskās augstkolas profesore, Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, Jānis Vādons, “Domuzīme” redaktors, un Eduards Liniņš, Latvijas Radio 1 vecākais redaktors.

Pārdomas par igauņu identitāti lasāmas igauņu autora Valdura Mikitas esejā “Mikroetnoss” Maimas Grīnbergas tulkojumā. Tā godalgota 2014. gada eseju konkursā “Kāda ir Igaunijas valsts jēga?”.
Latviešu stāstniecību pārstāv Latvijas Literatūras gada balvas 2015 ieguvējs prozaiķis Māris Bērziņš, īsprozā iepazīstinot lasītājus ar jauniem populārā Gūtenmorgena piedzīvojumiem. Ar stāstu debitē Iveta Šimkus, kura līdz šim bijusi zināma kā dzejniece.

Rubrikā “latviešu klasiķu īsproza” literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis aicina lasīt spožā noveļu meistara Anšlava Eglīša stāstu “Uguns pilsēta”, kas rakstīts pēc autora paša pieredzētās Berlīnes degšanas 1945. gadā.

Tulkoti rumāņu un nigēriešu rakstnieču īsprozas darbi. Čimāmanda Ngozi Adiči (Chimamanda Ngozi Adichie) ir nigēriešu rakstniece, kas 2010. gadā iekļauta žurnāla “The New Yorker” labāko jauno autoru sarakstā “20 to, kam vēl nav 40”. Žurnālā “Domuzīme” publicēto stāstu tulkojusi Māra Poļakova. Savukārt starptautiski atzītās rumāņu rakstnieces Anas Blandianas īso stāstu latviskojis Leons Briedis.

Jaunajā žurnālā lasāmas Eduarda Aivara un Guntas Šnipkes dzejas kopas, arī serbu dzejnieka Ivana V. Laliča (Иван В. Лалић) darbi Arvja Vigula atdzejojumā.

Žurnāls iepazīstina arī ar četriem jauniem autoriem, kuri guvuši atzinību literārajā seminārā “Aicinājums”: Mariju Luīzi Meļķi, Kirilu Ēci, Loti Lārmani un Lauru Alpi.

Numura interviju veidojusi Anda Buševica, sarunājoties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniecības sektora vadītāju Viesturu Zanderu.

Jaunās grāmatas recenzējuši Raimonds Cerūzis, Armands Vijups, Daina Bleiere, Arvis Viguls, Ieva Kalniņa un Anda Baklāne.

Vēsturnieks Jānis Šiliņš apcerējis vēsturnieka statusu un vietu sabiedrībā, norādot, ka vēsture nav politikas kalpone – tikpat labi var apgalvot, ka fizika vai ķīmija ir militārā kompleksa kalpone vai patērniecības kulta apteksne. Publicists un prozaiķis Otto Ozols rakstā “Viena romāna tulkošanas dēkas” aprakstījis pieredzēto saistībā ar savu darbu tulkošanu svešvalodās.

Unikālas atmiņas par 20. gs. 80. gadu Latviju, kas tolaik vēl atradās padomju okupācijā, speciāli žurnālam “Domuzīme” uzrakstījis vācu vēsturnieks Detlefs Hennings. Kā rietumvācu students viņš 80. gados Minsterē apguva latviešu valodu un braucienos uz Rīgu iepazina dzīvi Padomju Latvijā.

Par 19. gs. latviešu rakstnieku, tulkotāju un pedagogu Ernestu Dinsberģi viņa 200. jubilejas gadā raksta literatūrzinātnieks Pauls Daija.

Esejā “Literatūras tīklos” tulkotājs un dzejnieks Jānis Vādons reflektē par literatūru, izceļot, ka tā pievēršas specifiskajam universālajā un atspoguļo nodomu un kaislību saskarsmi ar realitāti.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Prozas darbus ilustrējuši mākslinieki Ernests Kļaviņš, Toms Kalninskis, Zane Veldre, Krišs Salmanis.

“Domuzīmes” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Osvalds Zebris, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.

Par VKKF piešķirto finansējumu 2016. gadā vēl iznāks divi žurnāla “Domuzīme” numuri – septembrī un decembrī.