Literatūras kritiķi vīlušies jaunās Harija Potera izrādes scenārijā  (2)

Tūkstošiem fanu naktī uz svētdienu, 31. jūliju, pulcējās grāmatu veikalos visā pasaulē, lai pirmie varētu iegādāties un izlasīt scenāriju, uz kuru balstītās izrādes pirmizrāde notika iepriekšējā dienā. Scenārijs ļāva ar jaunākajiem Harija Potera sāgas pavērsieniem iepazīties tiem faniem, kuri nevarēja vērot izrādi Londonā.

Taču dramaturga Džeka Torna darbs, kam savu piekrišanu devusi britu rakstniece Dž. K. Roulinga, ir "nepilnīga pieredze", jo to "vajag redzēt", norāda kritiķi.

Lugas darbība notiek 19 gadus pēc Roulingas sarakstītajā grāmatā "Harijs Poters un Nāves dāvesti" ("Harry Potter and the Deathly Hallows") attēlotajiem notikumiem. Lugas galvenie varoņi ir Harija Potera un Drako Malfoja dēli, kuri kļuvuši par labākajiem draugiem.

Izrāde "Harry Potter and the Cursed Child" saņēma jūsmīgas atsauksmes no teātra kritiķiem, ko gan nevarētu teikt par grāmatu.

"Viena no labākajām lietām teātra izrādē ir neticamie specefekti. Lasot norādījumus scenārijā, tos ir grūti vizualizēt. Lasītāji nevar saprast, kā gan varoņi pārtop viens par otru, buras un pārveido priekšmetus skatītāju acu priekšā," norāda laikraksta "The Daily Telegraph" žurnāliste Šarlote Ransija. "Teātra izrādes panākumu atslēga ir sižets, aktierspēle, režija un īsts teatrālums. Drukātā veidā scenārijs ir kā iecerētās pieredzes skelets. Tomēr emocionālā kulminācija ir satriecoša pat uz papīra."

"Luga, kurā bez dialogiem ir tikai strupi režisora norādījumi, nekādā veidā neatgādina Roulingas detalizētās rindkopas, ko esam iemīļojuši. Tā drīzāk ir kā ieskatīšanās viņas nepabeigtajās piezīmēs vai fanu sacerētie stāsti," uzskata laikraksta "The Washington Post" kritiķe Džesika Kontera.

"Lugas "Harry Potter and the Cursed Child" lielākā problēma ir tāda, ka tas nav oriģināls stāsts, bet gan pastāvošās Harija Potera mitoloģijas apkopojums," raksta žurnālists Entonijs Luiss no kino žurnāla "The Hollywood Reporter". "Sajūta, ka esam to jau lasījuši, ir tās lielākais trūkums."

"Lai arī scenārija lasīšana ir nepilnīga pieredze, jo tajā trūkst aktieru spēles un scenogrāfijas krāšņuma vai arī Roulingas prozas stila, tomēr tajā notverts tieši tika daudz vecā Potera maģijas, lai iepriecinātu pat visskeptiskākos fanus," vērtējumu izsaka amerikāņu laikraksta "USA Today" kritiķe Kellija Lolere. Tomēr viņa piebilst, ka "scenārijam nepieciešams pārāk ilgs laiks, lai ievilinātu lasītāju. Skatuves norādījumi, lai gan dažkārt smieklīgi un jautri, ir pārāk neskaidri un nepietiekami apraksta skatuvi un ainas. Bez aktieriem varoņi šķiet sekli un vāji."