Gundara Ignāts stāstā “Lielā mute” fantazē par īpašu soda programmu interneta anonīmajiem komentētājiem. Spilgtais dāņu rakstnieks un publicists – dāņu vārda kaujinieks Karstens Jensens (Carsten Jensen) intervijā “Domuzīmei” atklāj savus uzskatus par karošanu Afganistānā un to, kāpēc, viņaprāt, rakstniekiem sabiedriskajās debatēs publiski jāizsakās tikai par tām tēmām, kurās viņi ir patiesi iedziļinājušies.
Čehu vēsturnieks Matejs Spurnijs (Matěj Spurný) esejā “Par izsūtīšanu domājot” aplūko, kā Sudetijas vāciešu piespiedu izraidīšana no dzīvesvietām tūlīt pēc Otrā pasaules kara arī mūsdienās ietekmē čehu valstiskuma uztveri. Rakstā “Bandīti vai pretestībnieki” vēsturnieks Gints Zelmenis izgaismojis VDK krimināllietu par Mārtiņa Zilberta grupas pretpadomju darbību 70. gadu beigās un kopā ar raksta līdzautori Rudīti Kalpiņu uzdod jautājumus par okupācijas varas likumības respektēšanu mūsdienu Latvijā.
Žurnālā lasāmi fragmenti no dzejnieka un īsprozas autora Riharda Bargā nelielu etīžu formā rakstītā stāsta “Plikie rukši” un Mārtiņa Pommera debijas stāsts “Ūdens bija pārsteidzoši silts”.
Īpašajā rubrikā “Latviešu klasiķu īsproza” literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis atgādina par rakstnieku Aleksandru Grīnu, kura monumentālie vēsturiskie romāni aizēnojuši viņa īsprozu, un piedāvā lasītājiem Grīna noveli “Trīs un viena”.
Tulkotāja Indra Brūvere latviskojusi noslēpumaino lietuviešu rakstnieka Alvida Šlepika stāstu “Čells”, bet spāņu rakstnieka Havjēra Navarro īsstāstu “Rituāls” tulkojusi Liene Mustapa.
Lasāmas Ingas Gailes un Dainas Sirmās dzejas kopas, arī jauno autoru Annas Belkovskas un E.F.Kuka dzeja. Māris Salējs atdzejojis poļu autoru Boļeslavu Ļešmjanu – vienu no izcilākajiem Polijas starpkaru perioda dzejniekiem.
Jaunās grāmatas recenzējuši Arvis Viguls, Ieva Kolmane, Anda Baklāne, Bārbala Simsone un Ilze Boldāne-Zeļenkova.
Apaļā galda saruna šajā numurā par atkarību ietekmi uz Latvijas sabiedrību. Tajā piedalās atkarību terapeiti Aelita Vagale un Māris Ķirsons, starppersonu komunikāciju speciālists Edmunds Apsalons un vēsturnieks Guntis Vāveris. Sarunu vada Eduards Liniņš.
Refleksijā “Satiekot Tomasu Mannu” agrākais diplomāts Valdis Krastiņš aplūko vācu rakstnieka mūsdienu mērogiem pārsteidzoši plašo garīgo telpu. Vēsturnieks Andris Šnē rakstā “Nākotne pagātnē” turpina iepriekšējos žurnāla numuros aizsākto tēmu par vēsturnieka un vēstures vietu mūsdienu Latvijas sabiedrībā, cita starpā apgalvojot, ka vēsturniekam, tēlaini izsakoties, nav jāizvairās un nav jābēg no savas valsts.
Par “bailēm no valsts” turpina diskutēt arī vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs rakstā “Intelektuāļu nozīmes atgādinājums”, kurā aplūko latviešu filozofa Paula Jurēviča 1931. gadā publicētu apcerējumu par to, kāpēc latviešu inteliģence neiesaistās politikā, un min, cik lielā mērā šī tēma ir aktuāla mūsdienās.
Par jukumu dažādu garumu domuzīmju lietojumā, kāds ieviesās 90. gados, sākoties masveida datoru ērai, izteicies grāmatu redaktors Arturs Hansons, savā apcerē piedāvājot lasītājiem arī gluži praktiskus padomus, kuros gadījumos tāda vai citāda domuzīme vai defise būs pareizā.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Prozas darbus ilustrējuši mākslinieki Sergejs Davidovs, Sarmīte Māliņa, Zigmunds Lapsa, Aivars Baranovs.
“Domuzīmes” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
Žurnāls tiek veidots par Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu. Par VKKF piešķirto finansējumu 2016. gada decembrī iznāks vēl viens žurnāla “Domuzīme” numurs.
Žurnāls lasāms arī elektroniski www.las.am un www.fabula.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
