'Šodiena ir mana vismīļākā diena'. Literatūras šedevram par Vinniju Pūku – 90  (3)

Pirmā grāmatiņa "Winne the Pooh" iznāca 1926. gada 14. oktobrī, pasaulē laižot lāci-domātāju ar zāģu skaidām galvā, kurš atgādina mums par divām lielākajām dzīves vērtībām – labu ēdienu un labiem draugiem.

Latviešu valodā tā izdota vienā grāmatā ar 1928. gada turpinājumu "The House at Pooh Corner " ("Jaunā māja Pūka Priedītēs") un pazīstama kā "Vinnijs Pūks un viņa draugi" (tulkojusi Vizma Belševica).

Lai gan Alans Aleksandrs Milns ir rakstījis gan lugas, gan romānus, literatūras vēsturē viņš ir palicis tieši ar stāstiem par "veco, dumjo lāci" un viņa piedzīvojumiem kopā ar draugiem Sivēnu, Tīģeri, Pūci, Trusīti, Kengu, mazulīti Rū un, protams, Kristoferu Robinu. Tieši Milna dzimšanas dienā – 18. janvārī – tiek svinēta starptautiskā Vinnija Pūka diena, bet Lielbritānijā ik vasaru pilnīgi oficiāli notiek Pūksprunguļu spēles pasaules čempionāts.

Grāmata, kas sākās kā stāsti dēlam – mazajam Kristoferam Robinam Milnam – joprojām ir viens no citētākajiem bērnu literatūras darbiem, turklāt pateicoties Voltam Disnejam un viņa studijai, Vinnija Pūka tēls ir viens no "bagātākajiem" animācijas vēsturē, ar milzīgu ietekmi izklaides industrijā.

Par godu apaļajai jubilejai – daži interesanti fakti:

Vinnija Pūka prototips ir kāds reāls, reiz dzīvojis un patiešām neparasti labsirdīgs lācis, precīzāk, lācene. Pirmā pasaules kara laikā kāds kanādiešu leitnants vārdā Harijs Kolborns nopirka no kāda mednieka mazu, melnu lācēnu par 20 dolāriem. Viņš to nosauca par Vinipegu, saīsināti – Vinniju, un lācēns kļuva par viņa un viņa biedru talismanu.

Dodoties uz fronti Eiropā, lācis slepeni paņemts līdzi, bet, kad Kolborna pulks tika pārvietots uz Franciju, viņš lācenei atrada mītni Londonas zooloģiskajā dārzā, kur tas savas labsirdīgās un draudzīgās dabas dēļ kļuva par mazo apmeklētāju mīluli. Beidzoties Pirmajam pasaules karam, Kolborns nolēma dzīvnieku atstāt Londonā. Lāceni īpaši bija iemīļojis arī kāds mazs zēns – Kristofers Robins Milns, Alana Aleksandra Milna dēls, kuram tika rakstīti stāsti par lācīti, vēlāk Vinniju Pūku. Savukārt īstā lācene Vinipega Londonas zooloģiskajā dārzā mita līdz pat savai nāvei 1934. gadā.

Par neparasto Kanādas lācēna ceļu uz Eiropu Pirmā pasaules kara laikā ir uzņemta filma "A Bear Named Winnie" (2004) ar Maiklu Fasbenderu leitnanta Harija Kolborna lomā.

1980. gadā jau 61 gadu vecais Kristofers Robins Milns Londonas zoodārzā atklāja īpašu pieminekli draudzīgajai un mīlīgajai lācenei Vinnijai.

2015. gadā Londonā pirmo reizi bija iespēja aplūkot šīs lācenes galvaskausu, kas joprojām ir saglabāts.

Stāsti par Vinniju Pūku ir aizēnojuši visu citu, ko darījis Alans Aleksandrs Milns, taču pirms savas slavenākās grāmatas izdošanas viņš jau bija gana pieredzējis literatūrā. Milns bija redaktora palīgs humora žurnālā "Punch", bet laikā no 1903. līdz 1925. gadam sarakstīja 18 lugas un trīs romānus. Viņš rakstīja asiņainu mistiku un lika lietā savu lakonisko, sauso humora izjūtu žurnāla redaktora palīga amatā.

Pirmo reizi meduskārais lācis vārdā Vinnijs Pūks parādījās jau 1925. gada Ziemassvētku laikā, publikācijā laikrakstā "London Evening News", bet 1926. gada 14. oktobris bija lācīša Vinnija Pūka pirmās grāmatas dzimšanas diena.

Pirmo zīmējumu autors bija Milna kolēģis Ernests Šepards, kura ieguldījums Pūka popularitātē ir ne mazāks kā Milna rakstītais teksts. Tagad viņa zīmējumi ir "zelta vērti". Viens no visdārgāk pārdotajiem Šeparda oriģinālajiem zīmējumiem ir 2014. gada decembrī "Sotheby's" izsolē nonākusī ilustrācija, kurā Pūks, Kristofers Robins un Sivēns spēlē "Pūksprunguļus". Tas tika pārdots par 492 727 ASV dolāriem.

20. gadu pirmajā pusē Alans Aleksandrs Milns rakstīja gan stāstus, gan poēmas, kas tika iekļauti grāmatā "When We Were Very Young". Tās galvenie varoņi bija lācis Edvards un gulbis Pūks. Edvards bija viņa dēla rotaļu lācēna vārds, kas bija uzdāvināts puisēna pirmajā dzimšanas dienā. Vēlāk, iemīļojot lāceni Vinipegu Londonas zooloģiskajā dārzā, rotaļlieta tika pārsaukta jaunā vārdā un radās lācītis Vinnijs Pūks.

Arī pārējiem varoņiem Milna grāmatā ir reāli prototipi no viņa dēla rotaļlietu plaukta. Šobrīd oriģinālie Tīģeris, Sivēns un Kenga ir aplūkojamo Ņujorkas valsts bibliotēkā, izņemot mazulīti Rū, kurš tika pazaudēts jau 30. gados. Savukārt tēli Pūce un Trusītis nebija rotaļlietas, bet gan dzīvnieki, kuri mita Milnu piemājas dārzā.

Vinnija Pūka popularitāti apliecina arī fakts, ka Milna grāmatas tulkojums latīņu valodā ir vienīgais izdevums mirušā valodā, kas nokļuvis "New York Times" bestselleru sarakstā.

Grāmata ar nosaukumu "Winnie Ille Pu" izdota 1960. gadā, to tulkojis Dr. Aleksandrs Lenards. Pirktāko grāmatu listē tā noturējās divdesmit nedēļas un piedzīvoja 21 metienu, pārdodot 125 000 iespiedumu, vēsta interneta vietne "Mentalfloss". Izdevums "Times" Lenarda darbu nodēvēja par "Labāko grāmatu, ko piedzīvojusi mirusi valoda".

Pasaulē mīlētā lāčuka piedzīvojumi līdz šim tulkoti vairāk nekā 50 valodās.

Pūks ir bijis iedvesmas avots ne tikai bērniem, bet arī pētniekiem un filozofiem – ir sarakstītas vairākas grāmatas un pētījumi, kuros par piemēru ņemts kāds no Milna stāstu varoņiem.

Amerikāņu autors Bendžamins Hofs, piemēram, sarakstījis grāmatas "Pūka Dao" un "Sivena De", skaidrodams ķīniešu Daoisma filozofiskās idejas. Savukārt pētnieks Džons Taiermans Viljamss sacerējis apjomīgu darbu ar izsmeļošo nosaukumu "Pūks un filozofijas: Kurā parādīts, ka visa Rietumu filozofija ir vien ievads Vinnijam Pūkam", kā arī "Pūks un psihologi". Vēl var pieminēt angļu profesoru un rakstnieku Frederiku Krūzu, kurš ir autors diviem esejistiskiem darbiem, kuros aplūkotas un kritizētas tendences dažādos akadēmiskos pētījumos – "Pūka perplekss" ("The Pooh Perplex") un "Postmodernais Pūks" ("Postmodern Pooh").

Lai gan sākotnēji Vinnijs Pūks nebija dzeltens resnulis sarkanā krekliņā, šobrīd tieši tādu, pateicoties Voltam Disnejam, viņu pazīst lielākā daļa bērnu visā pasaulē.

Gandrīz 30 gadus pirms radās Volta Disneja Vinnija Pūka tēls, tiesības uz Pūka suvenīru tiražēšanu ASV un Kanādā bija iegādājies amerikāņu producents Stīvens Šlēzingers un deva angļu lācēnam amerikāniskus vaibstus.

Pūks sarkanā krekliņā pirmo reizi tika uzzīmēts 1932. gadā, un līdz pat 40. gadiem tika ražotas arī šādas mīkstās rotaļlietas. 1961. gadā Šlēzingera atraitne šīs tiesības pārdeva Voltam Disnejam, un viņa studijas animatori nolēma šo lācēna tēlu sarkanā krekliņā saglabāt. Tajā pašā gadā arī Alana Aleksandra Milna sieva pārdeva Disneja studijai tiesības ekranizēt stāstus par Vinniju Pūku. Kopš tā laika ir radīta varena Pūka impērija – leļļu šovi, neskaitāmi suvenīri, animācijas filmas un atrakcijas. Omulīgais lācis ir viens no visu laiku ienesīgākajiem Disneja tēliem – viņš nopelna nepilnus četrus miljardus ASV dolāru gadā, atpaliekot vien no leģendārās Mikipeles.

1968. gadā uzņemtā sērija "Winnie the Pooh and the Blustery Day" ieguvusi "Oskara" balvu kā labākā īsmetrāžas animācijas filma.

Līdz pat 1977. gadam Vinnija Pūka balsi Disneja studijas animācijas filmās bija ierunājis aktieris Sterlings Holovejs (Sterling Holloway). Viņa balsī runā arī Češīras kaķis no "Alises Brīnumzemē", kā arī rūķītis Guļava (Sleepy) no "Sniegbaltītes un septiņiem rūķīšiem".

Volta Disneja studija nereti ir tikusi kritizēta par to, ka viņu radītā superzvaigzne Vinnijs Pūks sarkanā krekliņā ir pārāk tāla no Milna grāmatas varoņa un viņa dzīves filozofijas. Daudz tuvāks īstā Vinnija Pūka garam ir "Sojuzmultfilm" radītais lācis. Pirmā režisora Fjodora Hitruka un animatora Eduarda Nazarova radītā Vinnija Pūka sērija pirmizrādi piedzīvoja 1969. gadā, turpmākās – 1971. un 1972. gadā, kļūstot par daudzu padomju bērnu iemīļotāko tēlu un vecāku bieži citētu personāžu, pat piedauzīgu un skarbu anekdošu varoni. Tiesa, vizuāli šis lācītis diezgan pamatīgi atšķiras no pirmā viņa radītāja, mākslinieka Ernesta Šeparda zīmējuma.

Krievu Vinnijam Pūkam un viņa draugiem 2005. gadā Ramenskas pilsētā pie Maskavas tika atklāts savs skulptūru komplekss.

Vecā, dumjā lāča vārdā ir nosauktas vismaz divas ielas Eiropā. Viena no tām – Kubusia Puchatka – atrodas Polijas galvaspilsētā Varšavā, bet otra – Micimackó utca – Budapeštā, Ungrārijā. Savukārt nams un veikaliņš ar oficiālo reģistrēto adresi Pooh Corner (Pūka Priedītes) atrodas Austrumsaseksā, Lielbritānijā, kur ir arī Milna dzimtās mājas.

Tāpat arī sporta veids Pūksprunguļi tiek piekopts daudzviet pasaulē, bet Oskfordšīrā, Lielbritānijā kopš 1984. gada tiek rīkots pat Pasaules čempionāts Pūksprunguļu peldināšanā.

Lielbritānijas karaliene Elizabete II bērnībā bija iemīļojusi grāmatiņas par Vinniju Pūku, turklāt – abi ir dzimuši vienā gadā. Tāpēc pirms 10 gadiem, kad karaliene svinēja savu 80. jubileju, lācītis bija lūgto viesu sarakstā un piedalījās par godu Elizabetes II dzimšanas dienai rīkotā piknikā bērniem Bekingemas pils dārzā.

2006. gada pavasarī Vinnijs Pūks tika pie savas zvaigznes Holivudas slavas alejā. Vinnijs Pūks ir viens no 14 animācijas filmu varoņiem, līdzās Disneja Mikipelei un Sniegbaltītei, kuram ir sava zvaigzne uz slavenās ietves.

80 gadus pēc pirmās Vinnija Pūka grāmatas iznākšanas, tai tapa turpinājums no vietas, kur Alans Aleksandrs Milns bija pielicis punktu. Grāmatu "Atgriešanās Septiņjūdžu mežā" sarakstīja Deivids Benediktuss un šis ir uzskatāms par oficiālu grāmatas turpinājumu, jo to akceptējusi organizācija "Pooh Properties Trus".

Tāpat kā teksta autors centās tuvināties Milna stilam, arī jaunās grāmatas autors Marks Bērdžess sekmīgi gāja Šeparda pēdās.