Iznāk jauna Rimanta Ziedoņa grāmata 'Pastaiga'

Kā uzsver grāmatas izdevēji, Rimants Ziedonis latviešu lasītājam jau sen vairs nav tikai ievērojamā dzejnieka Imanta Ziedoņa dēls, bet gan pastāvīgs, smalks un oriģināls prozaiķis, kura darbos vērojamas gan filigrānas valodas rotaļas, gan asredzīgi tvertas vienmēr aktuālas mūsdienu cilvēka problēmas. Pēc pirmā stāstu krājuma "Dzīves pieredze un ziepju burbuļi", kas iznāca Rīgā 1992. gadā un joprojām tiek uzskatīts par vienu no latviešu postmodernās prozas virsotnēm, autors vairākus gadus veltīja Latvijas vēsturei un kultūras izpētei, sarakstot grāmatas "Austrumu robeža" (2008), "Jūras zemē Latvijā" (2010), kopā ar Imantu Ziedoni – grāmatu "Leišmalīte" (2012). Taču ar jauno grāmatu "Pastaiga", ko tikko klajā laidis apgāds "Zvaigzne ABC", rakstnieks atkal atgriežas pie savas "pirmās mīlestības" – īsprozas.

Grāmatas "Pastaiga" atvēršanas svētki notiks 28. oktobrī plkst. 17.00 apgāda "Zvaigzne ABC" prezentāciju zālē K. Valdemāra ielā 6.

"Pastaiga" ietver sešus tematiski un intonatīvi daudzveidīgus stāstus, kas risina aktuālus dažādu mērogu jautājumus: piemēram, stāstā "Bērni" autors svaigi paraugās uz dzīvības rašanās brīnumu, stāstā "Vēstule" risināta ģimenes un cilvēka vērtību problemātika, savukārt stāstā "Bēgļi" atspoguļots latviešu bēgļu ceļš pāri jūrai uz Zviedriju; šī stāsta tēliem ir vēsturiski prototipi.

Rimanta Ziedoņa stāstu smaguma centrs aizvien ir cilvēks, kurš realitātē meklē nevis vienkārši metafizisko dzīves pusi, kādu nezināmu garīgu virsuzdevumu, bet ar lielu tīksmi un labticīgu ziņkāri un zinātkāri klīst dažādos ceļos un neceļos, veikli šķērsojot iespējamā un neiespējamā robežas, šīs "pastaigas" laikā gūstot piepildījumu.

Stāstus raksturo filozofiskums un ironija, daudzviet arī satīra par aktuāliem politiskiem un sociāliem jautājumiem, paradoksi, rotaļīgums, gudra emocionalitāte. Rimants Ziedonis joprojām ir uzmanīgs vērotājs, kura skatījums uz pasauli lasītājam paver līdz šim nezināmas durvis un dod iespēju brīnīties par ieraudzīto.

Šo stāstu krājumu var uzskatīt arī par turpinājumu un papildinājumu latviešu oriģinālliteratūrā pakāpeniski arvien ražīgāk atdzimstošajai stāsta tradīcijai, ko pēc zināmas pauzes pēdējo gadu laikā jau atkal aktīvi "būvē" tādi autori kā Gundega Repše, Dace Rukšāne, Aivars Kļavis, Inga Žolude, Pauls Bankovskis, Ēriks Kūlis un citi.