Dzejnieks dzimis un audzis Rīgā, kur ieguvis labu izglītību. Pārmaiņas Čadaraiņu ģimenē nesis Pirmais pasaules karš, kuru tā pavadījusi Krievijas iekšzemē. Maskavā Aleksandrs Čaks pievērsies medicīnas studijām, kuras nācies pārtraukt, lai dienētu Sarkanajā armijā.
Rīgā dzejnieks atgriezies 1922. gadā, vēlāk atsācis medicīnas studijas. Strādājis par skolotāju un skolas pārzini, darbojies žurnālistikā, bijis Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības sekretārs, ierēdnis. Pēc Otrā pasaules kara strādājis laikrakstā "Cīņa", Zinātņu akadēmijas Valodu un literatūras institūtā.
Pirmie dzejoļi Aleksandram Čakam tapa jau bēgļu gaitās Krievijā, bet aktīvi publicēties dzejnieks sāka 20. gadsimta 20. gadu nogalē, iemantodams tūlītēju lasītāju un kritikas mīlestību. Savā dzejā Čaks ir izteikts urbānists, apcerot Rīgu, tās ielas un cilvēkus, tomēr īpaši atzinību guva poēma "Mūžības skartie" (1937-1939), veltīta latviešu strēlnieku dalībai Rīgas aizstāvēšanas kaujās un Krievijas Pilsoņu karā.
1950. gada sākumā dzejnieks pēkšņi saslima un 8. februārī aizgāja no dzīves.
Kopš 1997. gada A. Čaka dzīvoklī izveidots memoriālais muzejs. Dzejniekam veltīta arī iela viņa mīļotajā Rīgā un piemineklis Ziedoņdārzā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!