Šajā neparastajā grāmatā pieminētas daudzas populārās mūzikas slavenības, un tā izskatās pēc dzejoļu krājuma, taču tai nepiemīt ne popkultūras klišejiskums, ne pretenzija "uz dzeju". Vairoties no trivialitātes un nedomājot par transcendenci, autors – Latvijā pazīstams rokmūzikas pētnieks Klāss Vāvere – ļauj izsekot autobiogrāfiskam stāstam, kura pamatā ir visu dzīvi kopta mūzikas mīlestība. Poētiski publicistiskā manierē te godinātas paaudzes vērtības – roka un popmūzikas albumi ("The Beatles", "Pink Floyd", "King Crimson", "Led Zeppelin", Ēriks Kleptons, Bobs Dilans, ABBA, "Pērkons", un citi), kas mūsdienās nereti dēvēti par klasiskiem. Tekstos ir daudz kultūrvēsturisku atsauču, tomēr grāmata nav "par mūziku".
Mūzika autoram ir logs uz pasaules izziņu un sevis apzināšanos, iemesls smalkjūtīgām refleksijām par eksistenciāli nospriegotiem mirkļiem cilvēka mūžā un atskatam uz paša pieredzēto. Vienmēr klātesošs dzīves fons un pieredze, kas atklāj dažādus personības slāņus, amerikāņu rokzvaigzni vai pirms pusgadsimta mirušu džeza klasiķi vienojot ar kādreizējo Iļģuciema pusaudzi, aktīvu preses autoru pagājušā gadsimta 80. un 90. gados un piecdesmitgadnieku šodienas Latvijā un Meksikā. Grāmatai piemīt emocionāla un informatīva vērtība, kā arī personības un laikmeta nospieduma reljefs.