Kad latviešus lasīs ārzemēs? Diskusija par Latvijas literatūras eksportu  (6)

Kā Latvijai veicas ar gatavošanos 2018. gada lielajam notikumam, kā mums šobrīd visvairāk pietrūkst, lai Latvijas literatūra kļūtu pazīstama ārvalstīs? Diskusijā par šiem jautājumiem piedalās Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja un "Jāņa Rozes apgāda" vadītāja Renāte Punka, literatūras nozares projektu kuratore, projekta "Latvija Londonas grāmatu tirgū" vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas valdes locekle Andra Konste, Kultūras ministrijas Nozaru politikas nodaļas vecākā referente starpnozares jautājumos Līga Buševica un Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs Arno Jundze. Diskusiju vada rakstnieks Osvalds Zebris.

Kurš šobrīd nodarbojas un ir atbildīgs par Latvijas literatūras eksportu?

Līga Buševica: Ar to nodarbojas trīs organizācijas – Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija un Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja. Un šajā apjomīgajā darbā – Latvijas literatūras eksporta veicināšanā – katrai ir konkrētas funkcijas. Rakstnieku savienība strādā ar Latvijas literatūras tulkošanas un izdošanas ārvalstīs jautājumiem. Rakstnieku un tulkotāju mājas atbildībā ir popularizēt Latvijas literatūru ārvalstu tirgos un organizēt mūsu dalību Londonas grāmatu tirgū – 2018. gadā tur būsim īpašā viesu statusā kopā ar Lietuvu un Igauniju. Tā ir unikāla iespēja Latvijas literatūras, grāmatniecības un poligrāfijas nozarei. Savukārt, Grāmatizdevēju asociācija rūpējas par Latvijas dalību pārējos mums būtiskajos grāmatu tirgos – Frankfurtē, Leipcigā un Boloņā, kā arī strādā pie kultūrvēsturisku izdevumu izdošanas angļu valodā. Šo trīs organizāciju sadarbība šī gada laikā ir sevi pierādījusi kā dzīvotspējīgs un efektīvs modelis.

Renāte Punka: Šis ir pareizs, daudzviet pasaulē pārbaudīts sadarbības veids, kur tiek sabalansētas dažādas intereses un vajadzības literatūras un grāmatniecības nozarē. Jo jārūpējas gan par literāru darbu tulkošanu, gan to popularizēšanu ārvalstīs, jāveido kontakti ar ārzemju izdevējiem, jācenšas viņus ieinteresēt par to, kas top Latvijā.

Arno Jundze: Trīs organizāciju sadarbības modelis ļauj mums rīkoties iespējami pareizi un mērķtiecīgi. Ja tā būtu viena institūcija, kuru vada daži cilvēki, viņiem būtu liels vilinājums iet vieglāko pretestības ceļu, proti, pieņemt lēmumus, kas nav tik plaši apspriesti. Mēs varam atļauties pieņemt arī nepopulārus lēmumus, jo trijatā esam lielāks spēks. Ir izveidota visu trīs organizāciju apvienojoša un pārraugoša Memoranda padome, kas ir mūsu galvenā diskusiju platforma. Par daudziem jautājumiem mēdzam krietni strīdēties un dažkārt jau šķiet, ka pašam kaut ko nolemt būtu vienkāršāk, bet domu apmaiņa tomēr ļauj nonākt pie izsvērtākiem lēmumiem.

Vai Latvijas literatūra ir eksportspējīgs produkts?

Arno Jundze: Mums ir, ko eksportēt, bet ļoti pietrūkst mūsdienās tik nozīmīgā "iepakojuma". Vēl neesam iemācījušies sevi prezentēt, pārdot. Arī literatūra ir jāvirza tirgū kā produkts un, kad to apgūsim, pasaulē iziet būs vieglāk. Domāju, ka varam jau runāt pirmajām sekmēm – esam iepazinušies un uzsākuši dialogu ar nelieliem ārvalstu izdevējiem, taču ir jāiet tālāk, pie lielākiem izdevējiem, jo mērķiem ir jābūt gana lieliem.

Renāte Punka: Grāmatniecības loma latviešu pilsoņa acīs tomēr kopumā tiek ārkārtīgi zemu vērtēta. Zviedrijā vai Norvērģijā nevienam nebūtu jautājums, šaubas par to, vai ir nepieciešams tulkot savas zemes rakstnieku darbus. Tur tas šķiet pašsaprotami.

Andra Konste: Par attieksmi runājot, manuprāt, jāņem vērā, ka grāmata tomēr ir tāda klusāka parādība, salīdzinot ar citiem kultūrprocesiem. Koncerts, izrāde, arī izstāde – tie ir skanīgāki, kaut kādā ziņā krāšņāki notikumi, kas stāsta paši par sevi. Grāmata jāpiepazīst mazliet citādāk, ieguldot vairāk laika un arī enerģijas.

Inga Bodnarjuka-Mrazauskas: Kopumā mēs ar šo literatūras eksporta procesu esam unikālā brīdī, pašā sākumā. Top tulkojumi, ir ļoti sekmīga sadarbība ar Latvijas izdevējiem, darbu sākuši literārie aģenti, kuri veido kontaktu tīklu ar izdevējiem ārvalstīs. Pirmo reizi ir notikušas ārvalstu izdevēju vizītes Latvijā. Ir ielikti pamati, kam būs augļi nākotnē.

Cik liels finansējums tiek ieguldīts Latvijas literatūras popularizēšanai ārvalstīs un eksporta veicināšanai?

Inga Bodnarjuka-Mrazauskas: Es varu runāt par dalību Londonas grāmatu tirgū, kas neapšaubāmi ir lielākais un resursu ietilpīgākais projekts Latvijas literatūras nozarē pēdējo desmit gadu laikā, kā arī par mūsu dalību citos mērķa tirgos. Latvijas pārstāvībai dažādu valstu grāmatu tirgos, sagatavošanās procesam Londonas tirgum, kā arī kultūras un profesionālo grāmatniecības pasākumu programmai 2018. gada laikā, tulkojumu tapšanai un izdošanai ārvalstīs, tulkotāju rezidencēm un tulkošanas darbnīcām, ārvalstu izdevēju un žurnālistu vizītēm Latvijā, datu bāzes izveidei, reklāmas izdevumiem un citām aktivitātēm ir piešķirti divi miljoni eiro. Šis ir kopējais finansējums trīs gadu periodam, taču pirms Londonas šāda mērķtiecīga atbalsta literatūras eksportam nebija vispār un faktiski mēs tagad aizpildām ilgākā laika posma izveidojušos "robu" Latvijas literatūras tulkošanas jomā. Bija atsevišķas programmas, fragmentāras iniciatīvas, taču šis darbs nekad nav ticis darīts mērķtiecīgi un visaptveroši.

Arno Jundze: Salīdzinājumam, – Londonā tikāmies ar Flāmu literatūras fonda vadītāju Koenu van Bokstālu, runājām par literatūras tulkošanu un popularizēšanu. Viņa vadītās institūcijas budžets ir aptuveni 12 miljoni eiro gadā, kas ir tikai flāmu literatūras eksportam un popularizēšanai paredzētais finansējums. Taču vēl būtiskāks par finansējumu ir šajā procesā ieguldītais laiks – runa ir daudzu gadu garumā krātu pieredzi un kontaktiem, lai ieinteresētu pasauli par salīdzinoši nelielas valodas un tautas literatūru. Tas nav izdarāms dažu gadu laikā.

Andra Konste: Literatūras eksports ir process, kas sastāv no ļoti dažādiem aspektiem. Piemēram, mums ļoti pietrūkst tulkotāju, kas tulko no latviešu uz citām pasaules valodām. Katastrofāli pietrūkst kapacitātes, lai kvalitatīvi un savlaicīgi iztulkotu visu to, ko mēs no Latvijas literatūras gribētu piedāvāt pasaulei.

Arno Jundze: Pagaidām esam kaķis maisā, pasaulē mūs vēl nepazīst. Un tas ir traģiski Latvijai kopumā, jo mēs taču iepazīstam citas tautas, pilsētas un kultūras caur viņu literatūru. Ja latviešu rakstnieka grāmata ir nonākusi grāmatu veikalos ārvalstīs, tā kļūst par mūsu vēstnesi. Literatūra ir lielisks valsts tēla veidotājs, un daudzās valstīs to sen ir sapratuši un tā arī šo jautājumu uztver. Protams, tas ir arī bizness, ja kādam autoram un viņa izdevējam paveicas.

Renāte Punka: Varu padalīties ar šādu iedvesmojošu piemēru – ik mēnesi vairāki desmiti tūristu no Nīderlandes un Francijas savā maršrutā ir iekļāvuši Jāņa Rozes grāmatnīcu Krišjāņa Barona ielā, jo Jana Brokena grāmatā "Baltijas dvēseles" ("Baltische zielen") ir stāsts arī par izdevēju Jāni Rozi un daudziem šis ir bijis impulss, lai vispār apmeklētu Latviju. Tas ir nācis caur grāmatu, šajā gadījumā mūsu zemes tēla veidošanā ir piedalījies nīderlandiešu rakstnieks. Taču tas būtu jādara mums pašiem, lai par impulsu iepazīt Latviju kļūst, teiksim, "Mātes piens" vai "Svina garša".

Kāds ir būtiskākais mērķis mūsu dalībai Londonas grāmatu tirgū?

Inga Bodnarjuka-Mrazauskas: Pats svarīgākais – mēs pirmo reizi par literatūras un grāmatniecības nozari domājam visaptveroši un ilgtermiņā.

Līga Buševica: Jā, Londona noteikti nav vienreizējs projekts, bet ilgtermiņa ieguldījums nozares eksportspējā. Cik nu spēsim, tik ar savu tulkotāju grupu paveiksim, lai tulkojumi angļu valodā vēlāk strādā kā "tilts" uz citām valodām. Turklāt šajos gados iztulkotās grāmatas angļu valodā varēs arī pretendēt uz starptautisku novērtējumu, kas eksporta kontekstā ir gana nozīmīgi.

Literatūra ir viens no sarežģītākajiem un laikietilpīgākajiem kultūras eksporta produktiem, kurā jāiegulda pamatīgs radošais resurss – tulkotāja un redaktora darbs, mērķtiecīgi jāmeklē izdevējs ārvalstīs, kas izdod konkrētās nišas literatūru. Tas nozīmē arī regulāru Latvijas piedalīšanos ārvalstu grāmatu tirgos, kas ir pamata platforma darbam ar ārvalstu izdevējiem. Būtiski panākt, ka Latvijas literatūra tiek izdota ārvalstu izdevniecībās, jo tā ir faktiski vienīgā iespēja grāmatas mārketingam un publicitātei konkrētās valsts mērķauditorijā. Tāpēc liels resurss, gatavojoties dalībai Londonas grāmatu tirgū, pašlaik tiek ieguldīts darbam ar Lielbritānijas izdevējiem – rīkotas vizītes Latvijā, kā arī notiek intensīvs literāro aģentu un Latvijas izdevēju darbs ar Lielbritānija izdevējiem. Rezultāts nav tūlītējs, bet es ticu, ka tas nesīs rezultātus tuvāko gadu laikā.

Renāte Punka: Varētu teikt, ka gatavošanās Londonai ir sekmējusi, ka Latvijā beidzot radušies literārie aģenti – starpnieki starp autoru, viņa vietējo izdevēju un ārvalstu izdevējiem. Pagaidām tādu ir trīs, un viņi aktīvi apgūst iemaņas autortiesību pārdošanā. Tas ir būtisks sasniegums, jo tikai retais Latvijas izdevējs var atļauties ieguldīt resursus autortiesību pārdošanā. Šis process ir pilnīgi atšķirīgs no izdošanas tiesību pirkšanas.

Andra Konste: Jāpiebilst, – arī rakstniekam ir jāsaprot, ka situācija pasaulē ir ļoti mainījusies. Rakstnieks ir daļa no viņa grāmatas ceļa pie lasītājiem, it īpaši jau pie lasītājiem ārvalstīs. Te ir un būs liela loma personības pievilcībai.

Arno Jundze: Jā, tas, ko šodien sagaida ārvalstu izdevēji, – ka rakstnieks būs gatavs uzstāties, būs atraktīvs un publikas interesi raisošs. Man ir sapnis piepildīt pilnu lidmašīnu ar Latvijas rakstniekiem un aizvest uz Frankfurtes grāmatu tirgu, lai redz kāds šodien ir grāmatu ceļš pie lasītāja. Tā ir daļa no rakstnieka ikdienas darba.

Inga Bodnarjuka-Mrazauskas: Autoram pašam ir jāgrib, lai viņa darbs nonāk pie lasītājiem ārvalstīs, viņam ir jābūt aktīvam šajā procesā. Jo šajā tirgū viss balstās uz savstarpējiem kontaktiem, kas nereti veidojas it kā nejauši, taču tie nevar veidoties, ja autors tam nav atvērts.

Renāte Punka: Tiesa gan! Kā izdevējs, kurš pērk autortiesības, varu apliecināt, ka savstarpēja pazīšanās, ilgstoša sadarbība ar ārzemju izdevēju vai aģentu ir viens no svarīgiem priekšnoteikumiem, lai grāmata tiktu izdota Latvijā.

Kultūras ministres Daces Melbārdes komentārs:

"Katras valsts literatūra ir būtiska valsts tēla veidošanas sastāvdaļa - mūsu rakstnieku darbu nonākšana pie ārvalstu lasītājiem dod iespēju izstāstīt arī stāstu par Latviju. Savukārt ārvalstu lasītājiem tie ļauj paskatīties uz pasauli no unikāla, vien latviešiem pieejama ģeogrāfiskā, vēsturiskā, intelektuālā un emocionālā skatupunkta.

Pēdējos gados Latvijas grāmatniecībā vērojama iepriecinoša tendence – mūsu autoru oriģinālliteratūras darbi, īpaši vēsturiskie romāni un dokumentālā proza, ir gan pirktākie grāmatnīcu tīklos, gan lasītākie Latvijas bibliotēkās. Tas norāda uz profesionālo kāpumu Latvijas rakstniecībā un spēju uzrunāt plašu auditoriju Latvijā, kā arī dod atspēriena punktu un pārliecību, ka šie darbi varētu iepriecināt arī lasītājus citviet pasaulē.

Latvijas dalība Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā ir ļoti nozīmīga arī Baltijas reģiona kontekstā. Mūsu īpašais statuss šajā pasākumā – brīnišķīga dāvana valsts simtgadē un jauna iespēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas literātu un grāmatu izdevēju sadarbībai. Tāpat tā ir iespēja mūsu autoru darbiem, tulkotiem angļu valodā, gūt lielāku vērtību starptautiskajā grāmatu tirgū."