Šā gada 25. decembrī izcilais latviešu prozists Zigmunds Skujiņš svin 90 gadu jubileju.
Zigmunds Skujiņš ir viens no izcilākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu rakstniekiem, un latviešu literatūras vēsturē īpaši piemin Skujiņa romānus, sevišķi – "Kolumba mazdēli" (1961), "Kailums" (1970), "Gulta ar zelta kāju" (1984) un "Miesas krāsas domino" (1999), taču arī Skujiņa noveles ir uzskatāmas par līdzvērtīgām Rūdolfa Blaumaņa, Andreja Upīša, Jāņa Ezeriņa un Erika Ādamsona īsprozai.
"Laika un telpas aptvērums Skujiņa īsprozā patiesi vērienīgs," savā " Latviešu literatūras vēsturē" raksta kritiķis un rakstnieks Guntis Berelis. "Viņš rakstījis par Seno Romu ("Gladiatori", 1970), Čingishana sirojumu laikā sakņotu līdzību par brīvību ("Novele par Čingishana zirgu", 1967), par mācītāju un rakstnieku Juri Neikenu, kurš mēģināja izlaipot starp latviešiem un vāciešiem ("Neikens iet uz Roperbeķiem", 1973), par rakstnieka Lampeduzas, "Geparda" autora, dzīvi Latvijā ("Sapņi", 1965), par Džona Lenona noslepkavošanu ("Dubultfantāzija", 1985), mesiānisku apokrifu par Kristus dēlu ("Dieva Dēla dēls", 1991), par dažiem mīklainiem Aspazijas biogrāfijas faktiem ("Sātana eņģelis", 1996)."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
