Tie rakstīti 20. gadsimta 30. gadu beigās. Epitāfiju adresātu vidū ir gan Edvarda Treimaņa-Zvārguļa priekšteči Kristofors Fīrekers, Ernsts Gliks, Gothards Frīdrihs Stenders, Garlībs Merķelis, gan arī Treimaņa-Zvārguļa laikabiedri, kuru vairums epitāfiju tapšanas laikā vēl bija dzīvi vai dzejnieku pārdzīvoja – Rainis, Aspazija, Kārlis Dziļleja, Ernests Brastiņš, Hilda Vīka, Jānis Ziemeļnieks, Elīna Zālīte, Jānis Medenis, Eriks Ādamsons, Veronika Strēlerte un citi.
Edvards Treimanis-Zvārgulis droši un atklāti iestājas par taisnības cīnītājiem, izciliem kultūras cilvēkiem, bet kategoriskus un asus spriedumus velta brīvā vārda apspiedējiem, diletantiem mākslā un literatūrā. Krājums atdzīvina latviešu literatūras vēsturi, ļaujot nojaust par pretrunām, konfliktiem vai aizvainojumu, kas neizbēgami pastāv jebkura laikmeta liecinieku starpā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!