Dzejoļu krājums "Sarkanās puķes" iznāca 1897. gadā. Tas iezīmē dzejnieces ienākšanu latviešu literatūrā, rāda spilgtu un neparastu personību. Kā uzsver izstādes veidotāji, "Sarkanās puķes" ir jauns pavērsiens tā laika dzejā, kas ievada mūsdienīgu dzejas uztveri. Aspazija atklāj dzejoļu krājuma liriskā varoņa emocionālo stāvokli, sākot no bezgalīga tukšuma un nespējas rast spēku, lai celtos kājās un dzīvotu, līdz enerģijai, kas ļauj aptvert savu iekšējo būtību, stāties pūļa priekšā un aizraut pasauli ar jaunām domām un idejām. Aspazijas dzejoļu krājums ir pildīts ar tolaik brīvdomīgām, kaislīgām, apkārtējo pasauli un tās vērtības bieži noliedzošām, bet arī mūsdienās aktuālām idejām, dodot spēku noticēt, ka katrs cilvēks pats var ietekmēt un veidot savu un arī līdzcilvēku dzīvi.
Izstādē būs skatāmas Aspazijas nedaudzās piemiņas lietas, kas glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, un 20. gadsimta sākuma mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Ziedu motīvi, sieviešu tēli un ainavas atklāj tā laika kultūras vidi. Jūgendstila noskaņas un motīvi gan sasaucas, gan disonē ar Aspazijas dzeju. Mākslas darbu autori ir Janis Rozentāls, Bernhards Borherts, Rūdolfs Pērle, Pēteris Krastiņš, Kārlis Brencēns, Pēteris Kalve un Alisa Dmitrijeva.