Jūrmala aicina uz Aspazijas dzimšanas dienai veltītiem pasākumiem  (1)

Aspazijas mājā Dubultos (Z. Meierovica prospektā 18/20) 16. martā plkst. 18.00 dzejnieces dzimšanas diena tiks svinēta ar muzikālu sarīkojumu "Medus rasa". Svētku programmā būs gan Aspazijas laikabiedru, gan viņas iemīļoto komponistu skaņdarbi un dziesmas ar dzejnieces vārdiem kamermūzikas dziedātājas Ievas Paršas un pianista Edgara Tomševica izpildījumā.

Sarīkojumā skanēs Emīla Dārziņa, Jāzepa Mediņa, Albana Berga, Edvarda Grīga, Franča Šūberta, Žana Sibēliusa un Sergeja Taņejeva skaņdarbi. Aspazijas dzeja dziedātāju Ievu Paršu iedvesmojusi jaunradei, tādēļ vakara notikums būs Ievas Paršas dziesmu cikls ar Aspazijas vārdiem. Par dzimšanas dienas pārsteigumu būs parūpējušies Ievas Paršas audzēkņi – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti.

Otrdien, 21. martā, plkst. 17.00 Aspazijas mājā – biedrības "Aspazijas mantojums" priekšsēdētājas Ināras Andžānes priekšlasījums par Aspazijas darbiem "Saules meita", "Saules dēls" un "Debesu kalējs".

Savā autobiogrāfijā Aspazija raksta, ka bērnībā viņa jutusies "kā karaliene bez valsts jeb kā valdniece, kuras zeme ir aiz septiņiem kalniem, aiz septiņiem mūža mežiem, un kuru tā nekad ne redzēs, ne dabūs." 1942. gadā kādā sarunā jau sirmā dzejniece saka: "Es nekad neesmu savā dzimtenē, savās mājās." Tā ir Saules meitas mūžīgā ilgošanās, Saules dēla atnākšanas gaidas un pasaules skatījums it kā citas saules valodā, kas lemts tikai tai, kuras liktenis ir būt dzejniecei Aspazijai.

Aspazijas mājā apskatāma arī pastāvīgā interaktīvā ekspozīcija "Aspazija atgriežas Dubultos" un pastāvīgā vēsturiskā interjera ekspozīcija "Radošas personības mājvieta Jūrmalā, 1933.–1943. gads".

Ieeja uz sarīkojumu un Aspazijas mājas apmeklējums – bez maksas.

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna ielā 5/7) piektdien, 10. martā, plkst. 16.00 tiks atklāta Aspazijas pirmajam dzejoļu krājumam veltīta izstāde ""Sarkanajām puķēm" – 120".

"Sarkanās puķes" iezīmē dzejnieces ienākšanu latviešu literatūrā, rāda spilgtu un neparastu personību. Grāmata ir jauns pavērsiens tā laika dzejā, kas ievada mūsdienīgu dzejas uztveri. Aspazijas dzejoļu krājums ir pildīts ar tolaik brīvdomīgām, kaislīgām, apkārtējo pasauli un tās vērtības bieži noliedzošām, bet arī mūsdienās aktuālām idejām.

Izstādē būs skatāmas Aspazijas nedaudzās piemiņas lietas, kas glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, un 20. gadsimta sākuma mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Ziedu motīvi, sieviešu tēli un ainavas atklāj tā laika kultūras vidi. Jūgendstila noskaņas un motīvi gan sasaucas, gan disonē ar Aspazijas dzeju. Mākslas darbu autori ir Janis Rozentāls, Bernhards Borherts, Rūdolfs Pērle, Pēteris Krastiņš, Kārlis Brencēns, Pēteris Kalve un Alisa Dmitrijeva.

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā apskatāma arī pastāvīgā ekspozīcija "Es un TU". Tā veltīta Raiņa un Aspazijas mīlestībai un daiļrades virsotnēm, ko atklāj viņu kopdzīves mezglpunkti un daiļrades process – nozīmīgākie darbi.

Ieejas maksa 2 eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem 1 eiro, ģimenes biļete 3 eiro.

Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā (Baznīcas ielā 13) Aspazijas dzimšanas diena tradicionāli tiek atzīmēta ar skaistu koncertu. Šogad koncertā "Gaismas straume" sestdien, 18. martā, plkst. 18.00 Dubultu baznīcā skanēs dziesmas no trim mūsdienu komponistu – Artura Maskata, Lauras Gustovskas un Ingmara Zemzara – cikliem, kas radīti ar Aspazijas vārdiem.

Tie rakstīti dziedātājai Ingai Šļubovskai-Kancēvičai. Programmā dzirdēsim arī Lūcijas Garūtas "Meditāciju", Jāņa Ivanova "Svētku uvertīru" un Jāzepa Vītola "Viļņu dziesmu" Tālivalža Dekšņa pārlikumā ērģelēm. Kopā ar Ingu Šļubovsku-Kancēviču muzicēs pianists Mārtiņš Zilberts, ērģelnieki Edīte Alpe un Tālivaldis Deksnis. Pasākuma īpašo noskaņu papildinās Daces Straumes radītas gongu skaņas.

Ieeja par ziedojumiem.

Atgādinām, ka latviešu dzejniece un dramaturģe Aspazija (īstajā vārdā Elza Pliekšāne) dzimusi 1865. gada 16. martā. 2015 gadā ar vērienīgu programmu visā Latvijā tika svinēta Aspazijas un viņas dzīvesbiedra Raiņa 150 gadu jubileja.