"Es domāju, ka pasaulē / Nav prātīgs it nekas, / Un mūsu dzīves nozīme / Ir tīrās muļķības," rakstīja Eduards Veidenbaums. Cik gan bieži latviešu literatūras kontekstā ir dzirdēts: "Tur viss tik drūmi un depresīvi…", "Cik var rakstīt par postpadomju smeldzi?", "Kāpēc nevar beidzot kaut ko jautru uzrakstīt?" Līdzīgi kā modernais latviešu kino joprojām cieš no depresīvās stigmas, arī mūsdienu latviešu literatūra joprojām kūņojas laukā no šī stereotipa ēnas. Taču, lai mēģinātu saprast, no kurienes šim pieņēmumam "aug kājas", atskatīsimies uz depresīvākajiem latviešu rakstniekiem.
Komēdiju un drāmu autors Rūdolfs Blaumanis
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit