No šī gada 2. līdz 4. jūnijam Rīgā pirmo reizi norisinājās trilingvāls dzejas festivāls "Dzeja bez robežām", kā arī pirmo reizi tika pasniegta festivāla literārā balva. Šogad par laureāti kļuva krievu dzejniece Gaļina Rimbu, portālam "Delfi" paziņoja pasākuma rīkotāja Jeļena Glazova.
No 2. līdz 4. jūnijam Kaņepes Kultūras centrā notika festivāla "Dzeja bez robežām" dzejas lasījumi – skanēja dzejoļi latviešu, krievu un zviedru valodās – katrs dzejolis oriģinālā un atdzejojumā divās valodās. Latvijas, Krievijas un Zviedrijas poētiskās tradīcijas pārstāvēja tādi izcili meistari kā Jānis Rokpelnis, Ļevs Rubinšteins un Anna Jederlunda, kā arī jaunākas paaudzes spilgtākie pārstāvji. Pie festivāla autoru atdzejojumiem ir strādājuši vadošie dzejnieki-atdzejotāji no trim valstīm, kuru skaitā ir Kārlis Vērdiņš, Aljoša Prokopjevs, Larss Klebergs, Mikaels Ņudaļs. Par festivāla īpašu notikumu kļuva muzikāli-poētiskie priekšnesumi, kuros uzstājās tādi dzejnieki kā Sergejs Timofejevs, Natālija Azarova un Gaļina Rimbu sadarbībā ar mūziķiem no Rīgas un Berlīnes.
Festivāla programma parādīja, cik daudz kopīga ir starp dažādu poētisko tradīciju pārstāvjiem – it īpaši manāma sasaukšanās starp jaunākas paaudzes autoriem: sociāli-kritiska pieeja, individuālais protests pret ikdienas ļaunumu, mūsdienu sabiedrības pamatu nolieguma deklarēšana apvienoja Annu Aksforsu un Naimu Šahbounu no Zviedrijas, Jeļenu Glazovu no Latvijas un Gaļinu Rimbu no Krievijas. Tāpat uzmanība pie katra mirkļa metafiziskā satura, intonācijas nianses un melodiskās modulācijas ir aktuāli ne tikai vecākās paaudzes autoriem – Jederlundai, Rokpelnim un Azarovai, bet arī viņu tradīcijas turpinātājiem, starp kuriem vissiltāk tika pieņemts latviešu dzejnieks Artis Ostups.
Festivāla noslēgumā dzejnieki-dalībnieki slepenā balsojumā izvēlējās festivāla balvas uzvarētāju. Septiņi no vienpadsmit dzejniekiem izvēlējās dzejnieci no Krievijas – Gaļinu Rimbu. Izsakot pateicību saviem kolēģiem, Rimbu uzsvēra, ka tikšanās ar autoriem no citām valstīm un dažādām rakstīšanas metodēm festivāla gaitā viņai kļuva ne tikai par poētisko, bet arī par politisko notikumu. Festivāla laureātei tika pasniegts balvas simboliskais veidols – Sabīnes Moores mākslas darbs; balvas materiālais nodrošinājums ir laureāta dzejas krājuma publicēšana latviešu un zviedru valodās.
Festivālu "Dzeja bez robežām" rīkoja biedrība "Literatūra bez robežām" (Literature without borders), Latvijas nekomerciālā organizācija, kas publicējusi virkni poētisko krājumu krievu, latviešu un angļu valodās, kā arī piedāvā rezidences iespējas dzejniekiem un atdzejotājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
