Romāns Igaunijā izpelnījies lielu ievērību. Kultūras nedēļraksta "Sirp" galvenais redaktors to nosaucis par vienu no 2016. gada lielajiem romāniem, kam izdevies portretēt veselu paaudzi, un kā atzīmējusi grāmatas tulkotāja Maima Grīnberga, tad "šis ir darbs, kas labi iederētos mūsu 20. gadsimta romānu ciklā".
Ar šo darbu rakstniece Kai Ārelaida centās "norakstīt" no sirds vairākas tēmas. Viena no kurām, piemēram, "to, ka izvešanas neskāra visas ģimenes, bet tas nenozīmē, ka tās noteikti bija nodevēju pusē. Un ka šāda "paveikšanās" radīja jautājumus un vainas apziņu arī viņos pašos, jo sevišķi tāpēc, ka cietušo piederīgie viņos saskatīja netaisnīgi saudzētos. Otrs temats, kas mani saistīja, bija svešo, teiksim tieši – krievu, tēma. Un tas, ka draudzība, tāpat kā mīlestība, pēc tautības nejautā."