Jaunajā numruā īpaša uzmanība pievērsta taisnīguma – netaisnīguma jautājumam Latvijas sabiedrībā. Par to apaļā galda diskusijā sarunājas jurists un politologs, Eiropas tiesas tiesnesis Egils Levits, socioloģe un sociālantropoloģe Baiba Bela, sociālpsihologs Ģirts Dimdiņš, SEB bankas valdes loceklis, biznesa psiholoģijas speciālists Kārlis Danēvičs, latviešu literatūras vēsturniece Ieva Kalniņa un Latvijas Radio 1 vecākais redaktors Eduards Liniņš.
Poļu rakstnieka Ādama Zagajevska esejā "Nodevība" Ingmāras Balodes tulkojumā izcelta kādreizējā radošās inteliģences pārstāvja attiecību noskaidrošana ar sevi un sabiedrību nesenajā totalitārisma ērā.
Oriģinālprozas rubrikā lasāmi Janas Egles, Māra Bērziņa un Daces Vīgantes jaunākie stāsti, arī mākslas un humanitārās ģeogrāfijas profesora Edmunda Valdemāra Bunkšes jaunības reminiscence dokumentālās daiļliteratūras žanrā Māras Cielēnas tulkojumā.
Īpašajā rubrikā "Latviešu klasiķu īsproza" literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis iepazīstina ar 20./30. gadu spožo rakstnieku Kārli Zariņu, kurš pēckara Latvijā bija neredzams un nedzirdams, lasāms arī Zariņa 1927. gadā publicētais stāsts "Piemini nāvi, Heidenkranc!".
Čehu rakstnieka Mihala Vīvega stāstu "Mājokļa sirds" tulkojis Jānis Krastiņš. Eseju "Spānija un lietu īstie vārdi" speciāli "Domuzīmei" uzrakstījis spāņu rakstnieks un vēsturnieks Fernando Sanbasilio, tulkojusi Liene Mustapa.
Numura interviju ar literatūzinātnieci Anitu Rožkalni, kura šogad saņēma Latvijas Literatūras gada balvas žūrijas speciālbalvu par grāmatu "Kārļa Zariņa burvju aplis", veidojusi Latvijas Radio žurnāliste Anda Buševica.
Žurnālā lasāma Arvja Vigula poēma un arī jauno dzejnieku Daiņa Deigeļa un Ances Kristālas dzejkopas. "Ekstraverto igauņu" jeb igauņu dzejas huligānu – (:) kisivildnika, Contras un Veiko Merka darbus latviskojis Guntars Godiņš. Jaunajā rubrikā "ilustrētā dzeja" Jāņa Rokpeļņa dzejoli izzīmējusi māksliniece Agnese Lielpētere.
Jauniznākušās grāmatas recenzējuši Anda Baklāne, Gints Apals, Guntis Berelis, Ilva Skulte, Pauls Daija un Ieva Kolmane. Literatūrzinātniece Bārbala Simsone sniegusi apskatu par idejām, kuras latviešu rakstnieki apstrādājuši fantastikas un fantāzijas žanrā sacerējumos.
Vēsturniece Kristīne Zaļuma raksta par grāmatu kolekcionēšanas tradīciju 18. un 19. gadmtā, kas Latvijas teritorijā radīja unikālo muižu bibliotēku kultūru. Bet literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis caur "vēsturiskās traģēdijas" prizmu atgādina par rakstnieku un kritiķi Andreju Upīti.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Prozas darbus ilustrējuši mākslinieki Sergejs Davidovs, Zane Veldre, Ernests Kļaviņš, Lizete Upīte.
"Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa. Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri elektroniski lasāmi fabula.im un las.am.
Žurnāls "Domuzīme" iznāk kopš 2015. gada četras reizes gadā. To iespējams iegādāties preses tirdzniecības vietās un grāmatnīcās visā Latvijā; arī abonēt Latvijas pastā vai internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
