Foto: AFP/Scanpix/LETA
1847. gada 15. augustā vecākā no trim māsām, angļu prozaiķe un dzejniece Šarlote Brontē no nelielas dzelzceļa stacijas netālu no savām mājām Havortā nosūtīja sava romāna "Džeina Eira" manuskriptu Londonas izdevniecībai "Smith, Elder & Co". Baiļojoties no aizspriedumiem, kādi varētu rasties pret rakstnieci-sievieti, romānu viņa parakstīja kā vīrietis – Karers Bells.

Lai arī viņas literāro veikumu par biklo, bet apdāvināto bāreni Džeinu ar gana sūro dzīvesstāstu, bet stingro morāli un principiem pirms tam bija noraidījušas jau piecas izdevniecības, "Smith, Elder & Co" uzreiz saprata, ka viņu rokās ir nonācis kas dziļš, tai pat laikā pretrunīgs un tāpēc nebijis. Izdevējiem izrādījās pilnīga taisnība – "Džeina Eira" acumirklī piedzīvoja komerciālu veiksmi un izpelnījās labvēlīgas atsauksmes, turklāt turpina to darīt vēl aizvien. Romāns līdz mūsdienām ir piedzīvojis neskaitāmus uzvedumus uz teātra skatuvēm visā pasaulē, ekranizācijas kino, kā arī kalpojis par iedvesmas avotu citiem literārajiem darbiem.

Turklāt "Džeina Eira" uzskatāma par vienu no pirmajām feminisma ideju vēstnesēm. Caur sava romāna galveno varoni Šarlote Brontē runā arī par sievietes lomu sabiedrībā un ierobežojumiem, ar kādiem viņai jāsaskaras dzimuma dēļ. Lai arī kopš Viktorijas laikmeta sieviešu tiesības ir kardināli mainījušās, proti, varam ij studēt augstskolā, ij mierīgi šķirties, ij pirkt un pārdot nekustamo īpašumu, taču, iespējams, tas nebūtu noticis, ja kāds savulaik nebūtu spēris pirmo, lai arī mazo, bet tomēr gana nozīmīgo soli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!