Izlases sastādītājs un redaktors Kārlis Vērdiņš ievadvārdos raksta: "Izklausās pēc anekdotes: cik latviešu dzejnieku vajadzīgs, lai atdzejotu vienu Semjona Haņina dzejas izlasi? Kā rāda šī grāmata, pietiek ar trīspadsmit." Minētie trīspadsmit latviešu dzejnieki ir Ronalds Briedis, Inga Gaile, Pēteris Draguns, Aivars Eipurs, Jānis Elsbergs, Valts Ernštreits, Liāna Langa, Marts Pujāts, Edvīns Raups, Jānis Rokpelnis, Māris Salējs, Kārlis Vērdiņš un Arvis Viguls. Izdevumā apkopoti gan dzejoļi no Semjona Haņina krājumiem "только что/tikko" (2003) un "вплавь/ peldus" (2013), gan arī jaunāki dzejoļi.
"Mēdz būt, ka apziņa izdziestot sarīko superšovu, izpleš savu pāva asti, atdod parādu par tūkstošiem pelēku dienu, lai varētu ar godu aiziet. Viesību beigās iznes svētku torti ar svecītēm un bengāliskajām ugunīm. Aptumšotā zālē. Viesi lūkojas apkārt – visi dīvainās maskās, neviens nevienu nepazīst, iespējams, līdzās jau atrodas pavisam citi cilvēki. Var skūpstīties, apkampties, pēc mirkļa viss beigsies uz visiem laikiem. Tieši tā es redzu šo grāmatu, Rīgas krievvalodīgā dzejnieka Semjona Haņina dzejoļu grāmatu – kā fantastisku augu vakuumā. Kā elpas trūkumu, kas saplaukst neparastiem ziediem, pēdējiem ziediem. Kā lidmašīnas salonā izcēlušos paniku, kas kuru katru mirkli var pārtapt rāmā nolemtībā; šausmu un haosa vidū kāds pēkšņi sāk dziedāt, iespējams, viņš nekad dzīvē nav dziedājis, un te... Pirmo un pēdējo reizi.(..). Manuprāt, tā, kā Haņins, varētu rakstīt pēdējais dzejnieks. Pēdējais dzejnieks visā pasaulē. Tāds kā tās testamenta izpildītājs, tās pēdējo vārdu stenogrāfists," izlases priekšvārdā raksta ukraiņu dzejnieks un literārais kritiķis Ostaps Slivinskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!