Kopš Dzejas dienu tradīcijas dibināšanas, pasākumi ar dzejnieku, rakstnieku, mūziķu piedalīšanos norisinājušies ne tikai Rīgā, pie Raiņa pieminekļa, bet daudzviet citur Latvijā – bibliotēkās, kultūras namos, uzņēmumos un mācību iestādēs, literātu dzimtajās, darbības vai piemiņu vietās. Dzejas dienās piedalījās ne tikai latviešu literāti, bet arī dzejnieki no ārzemēm un citām PSRS republikām. Šie pasākumi bija veids, kā popularizēt dzeju, stiprināt literāros kontaktus, bet lauku novados arī godināt sava novada rakstniekus un sakopt viņu piemiņas vietas. Īpaši plaši apmeklētas Dzejas dienas bija Padomju okupācijas laikā, kad šāds pasākums radīja tautas kopības sajūtu, bet savu aktualitāti tās nav zaudējušas arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, lai veicinātu sabiedrības interesi par dzeju un aktuālākajām tendencēm tajā.
Dzejas dienas, kas šobrīd tiek dēvētas par starptautisku dzejas un mākslas festivālu, Rīgā un visā Latvijā šogad norisinās jau 52 reizi, laikā no 7. līdz 17. septembrim un piedāvā plašu un interesantu programmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!