Nobela prēmija literatūrā piešķirta Kadzuo Išiguro  (2)

Viņu godināja Zviedrijas Akadēmija, raksturojot kā rakstnieku, kurš savos "izteikti emocionāli spēcīgajos romānos atklājis bezdibeni zem mūsu sajūtām par iluzoro saikni ar pasauli".

"Tēmas, ar kurām Išiguro tiek asociēts visvairāk, jau atrodas šeit: atmiņa, laiks un pašapmāns," norādīja akadēmija. "Tas ir īpaši pamanāms viņa visslavenākajā romānā "The Remains of the Day". Išiguro darbiem raksturīgs rūpīgi atturīgs izpausmes veids, neatkarīgi no esošajiem notikumiem."

Kad BBC sazinājušies ar rakstnieku, viņš atklājis, ka iesākumā nav bijis drošs, vai tā nav viltus informācija. "Tas ir milzīgs gods. Galvenokārt tāpēc, ka tas nozīmē, ka sekoju lieliskāko jebkad dzīvojušo rakstnieku pēdās, tā kā tā ir milzonīga atzinība," atzīst Išiguro.

Viņš arīdzan cer, ka Nobela prēmija vairos labo pasaulē. "Pasaule atrodas ļoti nenoteiktā stāvoklī, un es ceru, ka visi Nobela apbalvojumi kalpos par dzinējspēku kam pozitīvam pasaulē."

Išuguro dzimis 1954. gadā Nagasaki, Japānā, bet piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlās uz Lielbritāniju. Pašreiz viņš dzīvo Londonā ar savu sievu un meitu.

Išiguro sarakstījis astoņas grāmatas, kuras tulkotas vairāk nekā 40 valodās. Viņa slavenākie romāni "Dienas atlikusī daļa" ("The Remains of the Day") un "Neļauj man aiziet" ("Never Let Me Go") adaptēti arīdzan kino.

Latviski tulkoti pieci viņa darbi: "Tāla kalnu ainava" ("A Pale View of Hills"), "Gaistošās pasaules mākslinieks" ("An Artist of the Floating World"), "Dienas atlikusī daļa" ("The Remains of the Day"), "Kad mēs bijām bāreņi" ("When We Were Orphans") un "Neļauj man aiziet" ("Never Let Me Go").

1995. gadā rakstniekam piešķirts Britu impērijas ordenis.

Šogad akadēmija izvērtējusi 195 nominantus, no kuriem tika atlasīti pieci finālisti. Pati akadēmija finālistu sarakstu nepublisko, bet nominantu vārdi tiek turēti slepenībā 50 gadus.

Pērn akadēmija daudziem par pārsteigumu Nobela balvu literatūrā piešķīra ASV dziedātājam un dziesmu autoram Bobam Dilanam.