Skandāli, cenzūra un nāves draudi: 10 slavenas grāmatas, kas tikušas aizliegtas

Vai tas būtu atklāts sabiedrībā nepieņemtu erotisko attiecību izpausmju atspoguļojums, vai alegorisks despotiskas politiskās un sabiedriskās iekārtas atainojums, varas un institūcijas dažādos laikos ir atradušas iemeslus, lai aizliegtu literāru darbu nokļūšanu lasītāju rokās, bažījoties par viņu morālās stājas sagraušanu vai nepatriotisku un nereliģiozu jūtu raisīšanos.

Grāmatas ir dedzinātas, pret autoriem un to izdevniecībām uzsāktas tiesas prāvas un pat izsludināta atlīdzība par rakstnieka galvu, turklāt tas viss nebūt ne pavisam senā pagātnē.

Piedāvājam iepazīties ar ārvalstu medijos aprakstītiem 10 pasaulslaveniem literāriem darbiem, kas savulaik tikuši aizliegti un vietām ir aizliegti arvien.

D. H. Lorenss, 'Lēdijas Čaterlejas mīļākais'

Pirmoreiz romāns pavisam klusu tika publicēts 1982. gadā Itālijā, taču izdevniecības "Penguin Books" 1960. gada lēmums to laist klajā ar oriģinālvarianta pilno tekstu noveda pie vienas no skaļākajām tiesas prāvām pasaules literatūras vēsturē. Pats rakstnieks tika apsūdzēts pornogrāfijas izplatīšanā, bet izdevniecība – nepiedienīga materiāla izplatīšanā. Iemesls tam bija romānā detalizēti aprakstītās attiecības (gan fiziskās, gan emocionālās) starp strādnieku klases vīrieti un augstākās sabiedrības dāmu. "Penguin Books" prāvā uzvarēja, īsā laikā pārdodot trīs miljonus grāmatas kopiju. Tiesas prāva slavena ar apsūdzības jautājumu "Vai jūs gribētu, lai jūsu sieva vai kalpotāji to lasa?", savukārt Lorenss ar šo darbu sešdesmitajos gados palīdzēja aizsākt seksuālo revolūciju. Mūsdienās viņu uzskata par svarīgu modernisma pārstāvi angļu literatūrā. Darbs bija aizliegts Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Japānā un Indijā.

Salmans Rušdi, 'Sātaniskās vārsmas'

Lai arīdzan grāmatas tikušas aizliegtas dažādos laikos ne reizi vien, taču neviens autors nav "izpelnījies", ka par viņa galvu tiek piesolīta atlīdzība. "Sātanisko vārsmu" dēļ Salmanam Rušdi nācās 10 gadus slēpties britu valdības patvērumā pēc tam, kad Irānas Ajatolla Homeinī 1989. gadā izsludināja fatvu, kuras dēļ tika nogalināts Rušdi grāmatu tulkotājs Japānā, kā arī nopietni savainots viņa itāļu tulkotājs un norvēģu izdevējs. Musulmaņu pasaulē šo grāmatu uztvēra kā klaju zaimošanu, izejot protestos ielās un publiski to dedzinot. Lai arī Ajatolla ir miris, fatva oficiāli nav atcelta, un rakstnieks publiski bez miesassargiem viens pats neparādās. Kopumā grāmata tika aizliegta vai publiski sadzedzināta 11 valstīs.

Vladimirs Nabokovs, 'Lolita'

Lai arī sākotnēji to noraidīja vairākas izdevniecības un tas tika aizliegts Francijā, Apvienotajā Karalistē, Argentīnā un Jaunzēlandē, krievu-amerikāņu rakstnieka Vladimira Nabokova skandalozais romāns "Lolita" nu tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem veikumiem 20. gadsimta pasaules literatūrā. Viņš to uzrakstīja angļu valodā un pirmoreiz publicēja Francijā 1955. gadā. Pēcāk pats autors to tulkoja krievu valodā, ASV romāns dienasgaismu ieraudzīja 1967. gadā, bet Krievijā – vien 1989. gadā. Romānu, kura darbības centrā ir intelektuāļa Humberta attiecības ar savu audžumeitu, britu laikraksta "Sunday Express" redaktors Džons Gordons nodēvēja par "neķītrāko grāmatu, kāda jebkad lasīta" un "pilnīgu pornogrāfiju".

Džeimss Džoiss, 'Uliss'

Darbs, kas vienlaikus tiek uzskatīts gan par vienu no 20. gadsimta literatūras šedevriem, gan arī par pasaules garlaicīgāko grāmatu, sākotnēji tika publicēts sērijās amerikāņu literatūras žurnālā "The Little Review" laika posmā no 1918. līdz 1920. gadam, līdz tika uzsākta tiesas prāva par neķītrību izplatīšanu, tāpēc publikāciju sērija tika pārtraukta un romāns aizliegts. Vienlaikus to aizliedza arī Apvienotajā Karalistē. Iemesls šim aizliegumam bija nodaļa, kurā viens no spilgtākajiem romāna personāžiem – Blūms – masturbē, vērojot sievietes pludmalē. Grāmatas aizliegums pēcāk tika atcelts trīsdesmitajos gados.

Ērihs Marija Remarks, 'Rietumu frontē bez pārmaiņām'

1933. gada nacistu grāmatu sārta nežēlastībā krita daudzi lieliski rakstnieki un domātāji, tostarp Kafka, Tomass Manns un Alberts Einšteins, taču neviens, šķiet, nebija tik kritisks pret kara laika Vāciju kā Ērihs Marija Remarks savā darbā "Rietumu frontē bez pārmaiņām". Gan nacionālsociālisti, gan arī vairākas ne-nacistu militārās amatpersonas un rakstnieki 1928. gadā publicēto romānu uzskatīja par nepatriotisku. Iemesls tam bija fakts, ka Remarks kara šausmas attēloja tādas, kādas tās ir – neko neslēpjot vai neizpušķojot, bet gan demonstrējot kara bezjēdzīgumu. Nacistiskajā Vācijā šis darbs un arī tā turpinājums "Mājupceļš" tika aizliegti, taču pasaulē pirmajos 18 mēnešos pēc publicēšanas romāns tika tulkots 22 valodās un pārdots 2,5 miljonu tā kopiju.

Džordžs Orvels, 'Dzīvnieku ferma'

Lai arī nav nekāds brīnums, ka Orvela smalki maskētā satīra par totalitārismu bija aizliegta staļinistiskajā PSRS, taču arī pēc dzelzs priekškara krišanas šis romāns arvien turpina valdībām būt kā dadzis acī. "Dzīvnieku ferma" ir aizliegta Kubā, Ziemeļkorejā, Kenijā, kā arī Apvienoto Arābu Emirātu skolās, jo runājošas cūkas ir pretrunā ar musulmaņu vērtībām, savukārt Vjetnamā lasāma tās cenzētā versija.

Dž. D. Selindžers, 'Uz kraujas rudzu laukā'

Divu nedēļu laikā pēc romāna publicēšanas 1951. gadā tas ierindojās "New York Times" pārdotāko grāmatu saraksta pirmajā vietā. Kopš tā laika darbs, kas vēsta par 16 gadus veca problemātiska pusaudža dzīves trim dienām, ir bijis viens no cenzoru "iemīļotākajiem" romāniem, liecina Amerikas Bibliotēku asociācijas informācija. Dumpinieciskā galvenā varoņa un nenormētās leksikas dēļ grāmatu ir aizliegušas gan skolas, gan bibliotēkas, bet 1960. gadā Talsas pilsētā Oklahomas štatā angļu valodas un literatūras skolotājs tika atlaists no darba par to, ka licis skolēniem šo grāmatu izlasīt. Kad rakstniekam vaicāts, ko viņš par šiem aizliegumiem domā, viņš sacījis: "Daži no maniem labākajiem draugiem ir bērni. Patiesībā – visi mani labāie draugi ir bērni. Ir teju neizturami apzināties, ka mana grāmata atradīsies augstu plauktā, kur viņi to nevarēs aizsniegt."

Oldess Hakslijs, 'Brīnišķīgā jaunā pasaule'

Brīdinošais stāsts par pasauli, kas atkarīga no ekspluatācijas un mākslīga komforta nelikās pieņemams ne Īrijā, kur to uzskatīja par antireliģiozu un tradicionālās ģimenes vērtības graujošu, ne arīdzan Indijā, kur Hakslijam piedēvēja pornogrāfijas popularizēšanu, jo darbā tiek atainotas ar romantiskām jūtām nesaistītas seksuālas attiecības jau agrīnā vecumā. No 1932. līdz 1937. darbs bija aizliegts arī Austrālijā.

Henrijs Millers, 'Vēža trops'

Vairāk nekā 30 gadu ilgā tiesāšanās, kam par iemeslu bija Millera pārlieku atklāti seksuālā valoda, atnesa šim romānam milzu slavu. Un kurš gan negribētu izlasīt darbu, ko tiesnesis raksturojis kā "kanalizācija, samazgu bedre, gļotains cilvēka samaitātības gruvešu sakopojums"? Grāmata, kas pirmoreiz tika publicēta 1934. gadā Francijā, bija aizliegta ASV, Kanādā, Apvienotajā Karalistē un Somijā, kā arī Dienvidāfrikā.

Brets Īstons Eliss, 'Amerikāņu psihs'

1991. gadā klajā laistais romāns, kura autors pēc tam saņēma vairākus nāves draudus un naidpilnas vēstules, tika aizliegts Kvīnslendas štatā Austrālijā. Nu tas ir pieejams pārdošanā, kā arī publiskajās bibliotēkās, taču vien tad, ja esi vecāks par 18 gadiem. Tā pārdošana nepilngadīgiem ir ierobežota arīdzan citos Austrālijas štatos. Vardarbības un dažādu seksuālo pārmērību piesātinātais romāns, kas teju kā ar mietu norāda uz patērniecības sabiedrības seklumu, tika atzīts par "nepiemērotu nepilngadīgajiem" arīdzan Vācijā, kur tā pārdošana un reklamēšana tika ierobežota no 1995. līdz 2000. gadam.

Lasāmgabali

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

Literatūras ziņas

Skandāli, cenzūra un nāves draudi: 10 slavenas grāmatas, kas tikušas aizliegtas (54)

Kultūra