Šajā dienā tieši pirms 90 gadiem pasaulē nāca allaž pretrunīgi vērtētais vācu rakstnieks Ginters Grass. Pretrunīgi tāpēc, ka viņam savos daiļdarbos labpatika runāt par to, par ko skaļi runāt kārtīgam pilsonim vis nepiedien, proti par vēstures lielo notikumu un līdz ar to arī cilvēka dabas ne pārāk glaimojošajām un daiļajām pusēm, uzkāpjot uz ne mazums sāpīgām varžacīm, nesaudzīgi uzplēšot tik tikko ar vārgu kreveli pārvilkušās brūces un no tumšiem zemapziņas pagrabiem izceļot dienasgaismā nesagremotas pagātnes traumas.
Tiesa, sava mūža laikā par to viņš saņēmis vairākus desmitus starptautisku literāro apbalvojumu, starp kuriem nozīmīgākais bija 1999. gadā piešķirtā Nobela prēmija literatūrā.
Grass piedzima 1927. gada 16. oktobrī Dancigā (tagadējā Gdaņskā), kurā norit arīdzan viņa pirmo trīs romānu jeb "Dancigas triloģijas" darbība. Viņa tēvs – Vilhelms Grass – bija poļu-kašūbu izcelsmes katolis, savukārt māte Helēne – vācu izcelsmes protestante. Grass, kurš pats sevi pozicionēja kā kašūbu, tika audzināts īstenā katoļu garā un bērnībā kalpoja kā altārzēns. Viņam bija arī trīs gadus jaunāka māsa Valtrūde. Ģimene mitinājās mazā divistabu dzīvoklītī virs viņiem piederošā pārtikas veikala, kur Lielās depresijas laikā Grass "piestrādāja" pie savas mātes par parādu piedzinēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
