Klajā nāk Māra Čaklā rakstu pirmais sējums

Grāmatas sastādītāja literatūrzinātniece Dzidra Vārdaune pirmajā sējumā apkopojusi dzejnieka dzīves agrīnā posma ― bērnības, jaunības gadu, literārās darbības sākuma (1960–1973) – darbus. To vidū arī līdz šim neizdoto dzejoļu krājumu "Gribu pamosties dzīvs". Pirmo reizi grāmatā lasāmas šajā laikposmā rakstītās Māra Čaklā vēstules Imantam Auziņam, Intai Čaklajai, Knutam Skujeniekam, Veltai Tomai un citiem.

Māra Čaklā rakstu izveidē Dzidra Vārdaune turējusies pie galvenā principa precīzi reģistrēt un komentēt radošās biogrāfijas faktus, priekšvārdā rakstot: "Taču dzejnieks ir pilnasinīgs cilvēks, un arī personiskā dzīve atstāj dažkārt pat dziļus nospiedumus radošajā darbā. Par to jāraksta grāmata. Jāraksta Māra garīgās būtības pazinējam, viņa dzejiskās dvēseles draugam – domubiedram."

Literatūrzinātnieces Dr. philol. Dzidra Vārdaune (1928) nozīmīgāko darbu vidū ir monogrāfija "Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā" (1973), pētījums "Prozas žanri" (1991, kopā ar I. Kiršentāli, B. Smilktiņu), viņa sastādījusi un komentējusi Raiņa Kopotu rakstu 10. sējumu (1980) un variantu 4. sējumu (1983), bijusi līdzautore "Latviešu literatūras vēstures" 2. sējumam (2001) u. c. Publicējusi portretrakstus par Andreju Eglīti, Āriju Elksni, Māri Čaklo, Māru Zālīti, Gunāru Priedi, sastādītājusi un komentējusi Andreja Eglīša Rakstus 7 sējumos (2002–2006).

Māris Čaklais (1940–2003) ir viens no 20. gadsimta otrās puses nozīmīgākajiem latviešu dzejniekiem, arī atdzejotājs, publicists, literatūras kritiķis. Vairāki simti viņa dzejoļu iemūžināti mūzikā – solo, kora, teātra dziesmās, kuras komponējuši Pēteris Vasks, Raimonds Pauls, Valdis Zilveris, Ēriks Ķiģelis, Uldis Stabulnieks un citi, bet visbiežāk Imants Kalniņš.

"Māra Čaklā nopelni latviešu dzejā un literatūrkritikā un pārsteidzošā aktivitāte pēdējos gados dod pamatu viņu piepulcināt izcilajiem gara darbiniekiem," savulaik teicis akadēmiķis Jānis Stradiņš.

Grāmatas redaktors – Jānis Oga, dizaina autors – Zigmunds Lapsa.