Arhīva video: Domātājai un rakstniecei Zentai Mauriņai – 120  (7)

Vācijā uzņemtajos kinokadros Zenta Mauriņa redzama kopā ar dzīvesbiedru Konstantīnu Raudivi pie savas mājas aplūkojam grāmatas. Filmā redzami arī Zentas Mauriņas literārie darbi un rakstniecei veltītās publikācijas vācu preses izdevumos.

Zenta Mauriņa dzimusi Lejasciemā 1897. gada 15. decembrī, savukārt bērnību pavadījusi Grobiņā, kur pēc piecu gadu vecumā pārciestās bērnu triekas visu mūžu palika piesaistīta ratiņkrēslam. Pēc tam skolojusies Liepājas Sieviešu ģimnāzijā, studējusi filozofiju Latvijas Universitātē, vēlāk baltu filoloģiju, iegūstot filoloģijas doktora grādu par Friča Bārdas daiļradi.

1944. gadā rakstniece emigrēja uz Vāciju, savukārt 1946. gadā pārcēlās uz Zviedriju, kur no 1949. līdz 1963. gadam pasniedza Upsalas Universitātē. 1965. gadā atgriezās Vācijā.

Līdz emigrēšanai Latvijā Zenta Mauriņa izdeva 19 grāmatas, tostarp monogrāfijas par nozīmīgiem latviešu un ārvalstu literatūras klasiķiem, eseju krājumus par latviešu un cittautu rakstniekiem, romānu "Dzīves vilcienā", kā arī tulkojumus. Regulāri publicējās arīdzan periodikā. Viņas raksti divos sējumos apkopoti kopotajos rakstos. Trimdas posmā klajā laisti 20 darbi latviešu valodā un 27 – vācu valodā, kuru viņa perfekti bija apguvusi jau bērnībā.

Lasījusi lekcijas gan Latvijā, gan ārvalstīs – Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Austrijā un Francijā.

Domājot un runājot par dzimtās valodas nozīmi latviešu trimdas dzīvē, Zenta Mauriņa atzīst: "Kas noliedz savu tautu, tas noliedz savu tēvu un māti!".

Apbalvota ar Zviedrijas, Vācijas, Šveices stipendijām, prēmijām un godazīmēm. 1969. gadā Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) balvu un 1971. gadā saņēmusi Konrāda Adenauera prēmiju.

Mirusi 1978. gada 25. aprīlī Bāzelē, Šveicē.

_{Dokumentālā filma "Zenta Mauriņa" (fragments), 1967. -1974. gads. LNA LVKFFDA, 29. f., 66. No Latviešu Tautas kopības Vācijā audiovizuālo dokumentu fonda.}