Erotika, rupjības un tenkas. 10 skandalozas mūsdienu Latvijas literatūras grāmatas  (20)

Jau ziņots, ka dalība Londonas grāmatu tirgū ir viens no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem ārvalstīs. Vairāk informācijas par Latvijas dalību Londonas grāmatu tirgū – www.latvianliterature.lv un "Facebook".

Rihards Bargā (1969) "Tenkas" (Ascendum, 2012) ir grāmata, kas kļuva par skandalozu vēl pirms tās izdošanas. Literārajā žurnālā "Karogs" un vēlāk portālā "Delfi" nopublicētie fragmenti, kas vēlāk atrada vietu īsprozas ciklā "Tenkās", to autoru ierāva piecus gadus ilgstošā tiesas procesā par goda un cieņas aizskaršanu, ko uzsāka viens no kādā tenkā pieminētajiem personāžiem. Šis process ir kļuvis par svarīgu precedentu latviešu literatūrā, vēlreiz atgādinot, ka prozas, dzejas vai cita literārā žanra darbam ir krietni grūtāk piemērot žurnālistikai raksturīgos kritērijus.

"Bērnība" (Neputns, 2007) ir Agneses Krivades (1981) pirmais un pagaidām vienīgais dzejoļu krājums, bet īstu skandālu tas jeb, pareizāk sakot, tajā iekļautais dzejolis "ō" izraisīja 2015. gadā, kad Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotājai Ivetai Ratinīkai tika izteikts neoficiāls aizrādījums par tā analīzi stundas laikā. Aizliegums tika saistīts ar dzejolī atrodamajiem krievu un latviešu valodas lamu vārdiem un tā sauktajiem "tikumības grozījumiem", kas nosaka, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.

"Romāniņš" (Atēna, 2002) ir rakstnieces, vēlāk arī žurnāla "Lilit" galvenās redaktores Daces Rukšānes (1969) debija literatūrā, kas autori ātri vien padarīja par slavenību. "Romāniņš", atklāti iztirzājot sievietes seksualitātes jautājumus, izraisīja ažiotāžu un kļuva ļoti populārs. Tā galvenā varone – vieglprātīgi draiskulīgā, amazonei līdzīgā Taņa.

Vai tiešām dzejā jāizmanto žargoni? It īpaši, ja tā ir paredzēta bērniem. Talantīgā dzejnieka Kārļa Vērdiņa (1979) provokatīvais un asprātīgais dzejoļu krājums "Burtiņu zupa" (Liels un mazs, 2007) piemērots jaunākā skolas vecuma bērniem, kas vēl atceras pirmo burtiņu mācīšanos, bet jau runā skolas žargonā un domā par latenes un litenes bastošanu.

Kārlis Vērdiņš būs viens no četriem autoriem, kas Latviju pārstāvēs Londonas grāmatu tirgū. Viņa dzejas izlase "Come to me" 2015. gadā izdota angļu valodā izdevniecībā "Arc Publications".

"Stroika ar skatu uz Londonu" (Mansards, 2010) savulaik raksturots kā neparasts un ilgi gaidīts notikums – gan tāpēc, ka ir autora, kas publicējas zem pseidonīma "Vilis Lācītis" (1975), debija literatūrā, gan tāpēc, ka turpina tēmu par latviešu piedzīvojumiem, dodoties darba gaitās ārzemēs. Lasītāju gaida pārsteigumi, krimināla intriga un nopietnās pārdomās balstīti ironiski un apbrīnojami sirsnīgi spriedumi par Latviju un Angliju, par latviešiem un imigrantiem. Protams, arī šajā romānā neiztikt bez sulīgiem un nereti rupjiem izteicieniem, taču nobeigumā pievienota īsa žargona skaidrojošā vārdnīca.

"Stroika ar skatu uz Londonu" izdevniecības "Austin Macauley Publishers Ltd" paspārnē tiks izdota Lielbritānijā.

Īsprozas krājums "Dukts" (Liesma, 1991) ir rakstnieka un žurnālista Aivara Ozoliņa (1957) vienīgā prozas grāmata – viens no spilgtākajiem 90. gadu darbiem latviešu literatūrā, kas tiek uzskatīta par spilgtāko latviešu postmodernisma paraugu.

Grāmata sadalīta četrās nodaļās. Pirmajā tiek imitēta "Dukta" teorija un vēsture, stilizējot zinātnisku, arhaisku tekstu. Tā sākas ar vairākas lappuses garu stāstu, kas sastāv no viena teikuma. Otrā un trešā nodaļa veltītas neliela apjoma metaforiskai īsprozai. Ceturtajā nodaļā ir daudz atsauču uz padomju sadzīves kultūru un ideoloģiju.

Romāns daudz apcerēts latviešu literatūras kritikā. Ozoliņš saukts par literatūras ķeceri, bet "Dukts" par nozīmīgu robežšķirtni latviešu literatūrā.

"Adata" (AGB, 2005) ir latviešu dzejnieces un prozaiķes Andras Manfeldes (1973) pirmā grāmata. Līdzīgi kā vācu autores Kristiānes F. grāmatā "Mēs, Zoo stacijas bērni" šajā autobiogrāfiskajā romānā autore, balstoties savā personīgajā pieredzē, stāsta par atkarību no narkotikām un to, kā viņa no šīs atkarības atbrīvojusies.

Dzejprozas krājums "Žesti" (Neputns, 2016) ir ne tikai spilgtā mūsdienu literatūras scēnas pārstāvja Arta Ostupa (1988) trešā un jaunākā grāmata, bet arī grāmata, kas par lielu pārsteigumu daudziem literatūras mīļotājiem netika nominēta pagājušā gada Latvijas Literatūras gada balvai. Lai pievērstu uzmanību šai netaisnībai, balvas pasniegšanas ceremonija nesankcionēti tika pārtraukta un ruporā nolasīts dzejolis no nenominētā krājuma "Žesti" kā veltījums visiem tajā gadā netaisnīgi nenominētajiem autoriem. Šis precedents arī mudināja izveidot jaunu īpaši dzejai veltītu "T-balvu", kas, protams, tika piešķirta Artim Ostupam, un viņa rokās tagad ir izvēle, kuram to nodot nākamajā gadā.

Krājums šogad izdevniecības "Ugly Duckling Presse" paspārnē iznāks Lielbritānijā.

Izcilais un augstu novērtētais prozaiķes Ingas Žoludes (1984) debijas romāns "Silta zeme" (Dienas Grāmata, 2008), kas literatūrkritiķu vidū saukts par estētikā izrēķināti skandalozu un tomēr maigi poētisku darbu, atklāj netīru dzimtas sāgu, ko pavada psihozes, apreibināšanās un incests. Jāpiezīmē, ka grāmatas prezentācijā savu pirmo publisko iznācienu piedzīvoja dzejnieku grupa ar pretrunīgi vērtēto nosaukumu "Maukas".

"Condom" (Valtera Dakšas izdevniecība, 2017) ¸ kas izdota zem pseidonīma "Demon", ir Latvijas konceptuālās dzejas pārstāvja Eināra Pelša (1960) piektā grāmata. Tajā apkopoti eksperimentāli teksti, kuros autors izmantojis gan vizuālās mākslas elementus un digitālā laikmeta grafiskās zīmes, gan dažādu valodu tekstu fragmentus, datora veiktus tulkojumus un arī citu autoru tekstus. Kā arī tā, iespējams, ir vienīgā Latvijā izdotā dzejas grāmata, kurai komplektā nāk prezervatīvs.