Izdots fotoalbums 'Andrejs Grants'

Fotoalbuma piecas nodaļas – pieci vizuāli stāsti – sniedz nesteidzīgu, izvērstu ieskatu tēmās, kuras autors attīstījis visas savas radošās darbības laikā un turpina papildināt aizvien: "Pa Latviju", "Kolēģi, draugi, paziņas", "Dubultportreti", "Ceļojumu piezīmes", "Iespaidi". Šo melnbalto fotogrāfiju tematiskā dominante nemainīgi ir Latvijas lauki un mazpilsētas, sastaptie cilvēki, dabas impresijas un garāmslīdoši esamības acumirkļi.

"Granta fotogrāfijas apstādina nejaušu sakritību izredzētus mirkļus, kuros vienkāršas tiešamības ainas pārtop vēstījumos par ireālo dimensiju ikdienas vaigā. Par mūsu dzīves laika minamo noslēpumu. Kā harismātisks skolotājs viņš jau vairākas Latvijas jauno fotogrāfu paaudzes ir atvēris īpašajam domāšanas rituālam," raksta albuma sastādītāja Laima Slava.

Albumā latviešu un angļu valodā lasāmas filozofa Kārļa Vērpes un dzejnieka Arta Ostupa esejas, kā arī Andreja Granta skolnieces fotogrāfes Ievas Raudsepas teksts "Piecas lietas", kurā apkopotas paša Granta atziņas par fotogrāfiju un fotografēšanu.

".. Granta un viņa līdzgaitnieku bildēs skatoties, pamazām var atjaust zūdošās pieredzes aprises un to, kas tajā ir saistošs. Granta attēlu gadījumā tas noteikti ir ilglaicīgums – tēls, kas aug un nobriest lēni lēni un grodi ieguļas apziņā, – un tā ir iezīme, kas nebūt nav raksturīga arī savulaik tik kārotajai Rietumu mākslas fotogrāfijai 20. gadsimta otrajā pusē. Un es te domāju nepretenciozi sakrāli uzpildītu, noslēpumainu, lēnu laiku. Turklāt tie ir tēli, kas paliek atmiņā, – pretēji veselai gūzmai vizuālās informācijas, kas līdzīgi ātrvilcienam šodien traucas tai cauri uz neatgriešanos," atzīst Kārlis Vērpe.

Izdevumā ietverta arī Andreja Granta radošā biogrāfija, kā arī nozīmīgāko izstāžu un bibliogrāfijas apkopojums.

Andrejs Grants ir viens no izcilākajiem Latvijas mūsdienu fotogrāfiem. Viņa radošās darbības pirmsākumi saistās ar leģendāro Tautas fotostudiju" Ogre", kuras biedrs viņš bijis no 1978. līdz 1988. gadam. 1999. gadā ieguvis "Hasselblad Foundation" (Zviedrija) stipendiju. Saņēmis virkni prestižu apbalvojumu: Higašikavas (Japāna) 17. fotofestivāla balvu kategorijā "Labākais ārzemju fotogrāfs" (2000), Latvijas Mākslinieku savienības balvu par izcilāko sniegumu fotomākslā (2001), Latvijas Gada balvu fotogrāfijā nominācijā "Gaismas balva" (2007), 2011. gadā par personālizstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā nominēts Purvīša balvai un saņēmis laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā, 2015. gadā – IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni. Kopš 1981. gada sarīkojis vairāk nekā 40 personālizstādes un piedalījies virknē grupas izstāžu gan Latvijā, gan ārvalstīs. Paralēli radošajai darbībai kopš 1979. gada māca topošos fotogrāfus Rīgas Tehniskās jaunrades namā "Annas 2".

Andreja Granta darbi iekļauti Latvijas Fotogrāfijas muzeja, Dānijas Fotomākslas muzeja, Lozannas "Musée de l'Elysée" kolekcijās, kā arī privātās kolekcijās Šveicē, Polijā, ASV, Kanādā, Beļģijā un Vācijā. 16 darbi no cikla "Pa Latviju" ietverti "ABLV Bank" kolekcijā Laikmetīgās mākslas muzejam.