Latvija Londonas grāmatu tirgū: introvertās nācijas ekstravertie panākumi  (57)

Pasākuma, kurā ik gadu pulcējas izdevniecības, rakstnieki, tulkotāji, ilustratori un citi nozares profesionāļi no visas pasaules, oficiālajā atvēršanas ceremonijā visu trīs Baltijas valstu Kultūras ministrus sveica Londonas grāmatu tirgus direktore Džeksa Tomasa (Jacks Thomas), paužot prieku un pagodinājumu par tik daudz talantīgu Baltijas rakstnieku un literatūras nozares pārstāvju uzņemšanu, uzsverot gan Britu padomes, gan katras valsts literatūras institūciju ieguldījumu veiksmīgajā sadarbībā.

Arīdzan Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde pēcāk savā uzrunā izcēla abu valstu sadarbību, kas simtgades gadā iegūst jo īpaši zīmīgu nozīmi, jo tieši Lielbritānija 1918. gadā pirmā atzina Latviju de facto. Ministre izteica gandarījumu par latviešu literatūras tulkojumiem, kas šogad un nākamgad tiks izdoti Lielbritānijā, kā arīdzan pauda cerību, ka profesionālā sadarbība literatūras un grāmatniecības jomā būs ilgtermiņa un padziļinās kultūras saites starp Latvijas un Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Lielāko atzinību Latvija Londonas grāmatu tirgus laikā saņēma pirmās dienas vakarā, kad svinīgā ceremonijā tika pasniegtas Starptautiskās izcilības balvas (International Excellence Awards). No piecām nominācijām, kurām bija izvirzīts apgāds "Zvaigzne ABC", izdevniecība "Dienas Grāmata", apgāds "Liels un mazs" un Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvija dažādās kategorijās kopumā ieguva trīs Starptautiskās izcilības balvas – Gada bibliotēkas titulu ieguva Latvijas Nacionālā bibliotēka, "Dienas Grāmata" tika atzīta par labāko kategorijā "Baltijas valstu pieaugušo literatūras izdevējs", bet apgāds "Zvaigzne ABC" tika godināts kā labākais kategorijā "Baltijas valsts mācību grāmatu izdevējs".

Savukārt teju maģisku punktu uz "i" pirmās dienas svinīgajiem notikumiem uzlika indī apvienības "Sigma" koncerts, kas notika Svētās Etelburgas baznīcā, kurā grupa izpildīja kompozīcijas gan angļu, gan latviešu valodā galvenokārt no sava otrā albuma "Mitoloģijas", kuru dziesmu vārdu autori ir redzamākie un dzirdamākie mūsdienu latviešu dzejnieki – Kārlis Vērdiņš, Uldis Bērziņš, Anna Auziņa, Inga Gaile, Marts Pujāts, Inese Zandere un Jānis Rokpelnis.

Neapšaubāmi, no otrās dienas notikumiem, kas Latvijas gadījumā aizsākās ar introverto rakstnieku literārajām brokastīm, kurās piedalījās dzejnieki Madara Gruntmane, Artis Ostups un Sergejs Timofejevs, nozīmīgākais bija Lielbritānijas medija "The Guardian" žurnālistes Klēras Armitstedas (Claire Armitstead) saruna ar Dienas autori Noru Ikstenu par viņas nu jau starptautiskiem panākumiem bagāto grāmatu "Mātes piens", kas izdota Lielbritānijā, Itālijā, Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Ungārijā un Maķedonijā. Sarunā rakstniece ne tikai atklāja likumsakarīgo ceļu līdz "Mātes pienam" un vēsturiskā romāna nozīmīgumu ne tikai nacionālā, bet arīdzan starptautiskā līmenī, bet arī ieskicēja nākamā darba plānus – psiholoģisku romānu "Dzilvēks", kura darbība norisinās mūsdienās dažādās pasaules vietās.

Atsevišķi izceļami arīdzan bērnu literatūrai veltītie pasākumi, proti, Baltijas valstu seminārs par lasīšanas veicināšanu bērnu vidū, kurā Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova iepazīstināja ar Latvijas praksi, pasākumiem, problēmām un to risinājumiem bērnu literatūras nozarē, Luīzes Pastores grāmatas "Maskačkas stāsts" angļu valodas tulkojuma "Dog Town" atvēršanas svētkus, kā arī Zanes Zustes "Ucipuci meklē mājas" un "Ucipuci domā ārpus kastes" lasījumiem un radošo darbnīcu bērniem.

Baltijas valstīm arvien tik aktuālo dažādo kultūru interpretācijas problemātiku, proti, Krievijas, Eiropas un Rietumu kultūru mijiedarbību, caur savām daiļradēm prezentēja Latvijas krievu dzejnieks Sergejs Timofejevs, Igaunijā dzimušais krievu dzejnieks Andrejs Ivanovs, igauņu rakstnieks Reins Rauds un velsiešu dzejniece Menna Elfina. Neskatoties uz dažādajām izcelsmēm un dzīvesstāstiem, visi literāti savā radošajā darbībā uzsver valodas spēļu un kultūru saplūšanas nozīmīgumu mūsdienās.

Savukārt noslēdzās otrās dienas pasākumi muzikāli kinematogrāfiskā gaisotnē – ar fonda "Viegli" sarīkoto koncertu par godu Imanta Ziedoņa daiļradei, kurā uzstājās mūziķi Goran Gora un Renārs Kaupers, bet kinoteātrī "Cine Lumiere" tika izrādīta Ivara Tontegodes dokumentālā filma par Knutu Skujenieku "Knutifikācija", kuras seansu ievadīja Kārļa Vērdiņa vārdi par dzejnieka nozīmi latviešu kultūrā.

Trešās dienas pasākumi aizsākās ar paneļdiskusiju, kurā Inga Ābele kopā ar starptautiski veiksmīgāko lietuviešu rakstnieci Kristinu Sabaļauskaiti un trinidadiešu rakstnieci Vahni Capildeo runāja par pilsētas nozīmi literatūrā gan kā tēlam, gan videi. Rakstnieces savos lasījumos atklāja dažādās realitātes, kas eksistē vienas pilsētas ietvaros, un līdzīgas pilsētas dažādās pasaules vietās, kur nacionalitātes zaudē nozīmi, atstājot vietu ļaunajam un labajam.

Seminārā, kurā tika prezentēta Baltijas valstu pieredze galveno literatūrai veltīto pasākumu rīkošanā, platformas "Latvian Literature" pārstāve Juta Pīrāga iepazīstināja ar Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, kā arī diviem lielākajiem literārajiem Latvijas pasākumiem – Dzejas dienām un Prozas lasījumiem.

Savukārt ļoti emocionālā un intīmā sarunā ar britu rakstnieci, kritiķi un žurnālisti Nikoletu Džounsu (Nicolette Jones) Inga Ābele dalījās pārdomās par dzīvi pirms un pēc dzelzs priekškara, kā arīdzan atklāja savas radošās darbības dažādās izpausmes, nodēvējot tās par transcendentālu pieredzi.

Atsevišķi izceļama arī Helsinkos mītošās rakstnieces un režisores Mairas Dobeles 12 īsfilmu pirmizrāde, kurās viņa iemūžinājusi latviešu dzejnieku darbus, kuros to autori iestājas par kādām pārkāptām tiesībām – bērnu, dzīvnieku, dabas u.c. Pārstāvēto dzejnieku vidū bija Kārlis Vērdiņš, Inese Zandere, Inga Gaile, Sergejs Timofejevs, Agnese Krivade, Anna Auziņa, Krišjānis Zeļģis, Juris Kronbergs, Vladimirs Svetlovs un Aspazija.

Trīs notikumu un pieredzes pilnās Londonas grāmatu tirgus dienas noslēdzās ar svinīgu ceremoniju, kurā tā direktore Džeksa Tomasa pateicās visām Baltijas valstīm par ieguldīto darbu un sadarbību, kā arīdzan izteica cerību nodibinātās attiecības turpināt. Viņa arī paziņoja nākamā gada Londonas grāmatu tirgus goda valsti – Indonēziju, kuras vēstniekam Lielbritānijā Rizalam Sukmam (Rizal Sukma) tika pasniegta goda statuete.

Nedrīkst nepieminēt arī gaumīgi veidoto Latvijas stendu, kas par apmeklētāju trūkumu sūdzēties nepavisam nevarēja. Tajā ikviens varēja izpildīt interaktīvu testu, lai noskaidrotu savu introvertuma līmeni, un nofotografēties ar introvertā dizaina lietusmēteļiem, pēc staigāšanas pa laužu pilno grāmatu tirgu piesēst mīkstos krēslos un noskatīties video par introvertajiem latviešu rakstniekiem, laimīgajās stundās pat pacienāties ar introverto latviešu rakstnieku alu un uzkodām, kā arī, protams, iepazīties ar latviešu literātu un ilustratoru veikumiem.

Lai arī Latvija Londonas grāmatu tirgū tika prezentēta kā introverta valsts, pasākums izvērtās gana ekstraverts. Kā trešās dienas noslēgumā atklāja platformas "Latvian Literature" vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, jūtams ļoti piepildīts nogurums, jo tirgus ir izdevies lielisks: "Es šeit esmu kopš 2015. gada. Šogad stends bija daudz lielāks un redzamāks, tāpēc bija vieglāk piesaistīt apmeklētājus. Cilvēku plūsma stendā šogad bija trīs, četras, ja ne pat piecas reizes lielāka nekā citus gadus."

Bodnarjuka-Mrazauskas pauda arī pārliecību, ka izstrādātā ilgtermiņa stratēģija par Latvijas literatūras prezentēšanu ir atmaksājusies, jo stendā visas grāmatu tirgus dienas notika dažādas tikšanās ar izdevējiem, kas varētu rezultēties jaunu darbu izdošanā: "Braucot šeit, mūsu uzstādījums bija nevis vienkārši nosvinēt uzvaru, bet izmantot brīdi, kad mums tiek pievērsta uzmanība īpašā statusa rezultātā. Manuprāt, tas ir izdevies, jo literārie aģenti un izdevēji atzīst, ka, izmantojot "market focus" statusu kā argumentu, ir bijis daudz vieglāk noorganizēt tikšanās. Rezultātus mēs, protams, redzēsim ilgtermiņā, bet šobrīd šķiet, ka būs vairākas grāmatas, kuru tiesības tiks pārdotas tieši šī tirgus rezultātā. Un arī literatūras organizāciju pārstāvji šeit, Lielbritānijā, saka, ka viņus ir uzrunājuši mūsu autori, kuri piedalījušies pasākumos gan tirgū, gan ārpus tā. Visticamāk, tas šos autorus tālāk aizvedīs pie dalības festivālos un projektos, un diezgan noteikti zinu, ka arī pie jaunām grāmatām angļu valodā."