Dzejniekam Imantam Ziedonim – 85 - 9
Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs
Šodien, 3. maijā, 85. dzimšanas diena būtu apritējusi latviešu dzejniekam, publicistam, īsprozas autoram un scenāristam Imantam Ziedonim. Godinot literātu, portāls "Delfi" sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu piedāvā apskatīt vēsturiskas fotogrāfijas.

Imants Ziedonis dzimis 1933. gada 3. maijā, Slokas pagasta Ragaciema "Birutās". Beidzis Tukuma 1. vidusskolu un Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, kā arī Augstākos literāros kursus Maskavā. Neilgu laiku strādājis gan par skolotāju, bibliotekāru, izdevniecības "Liesma" redaktoru, gan Rakstnieku savienības valdes sekretāru.

Imants Ziedonis pirmoreiz publicējies 1956. gadā, bet 1961. gadā iznāca viņa pirmais dzejoļu krājums "Zemes un sapņu smilts". Drīz pēc tam sekoja dzejoļu krājumi "Sirds dinamīts" (1963) un "Motocikls" (1965), kas guva plašus panākumus, cita starpā, ar Pētera Pētersona palīdzību, iedibinot Latvijā dzejas teātri (dzejas kompozīcija "Motocikls" (1967) Dailes teātrī).

Kopumā Imantam Ziedonim iznākušas vairākas epifāniju grāmatas un 16 dzejoļu krājumi, no kuriem "Es ieeju sevī" (1968) un "Taureņu uzbrukums" (1988), kā arī "Epifāniju" 1. un 2. grāmata (1971, 1974) iekļautas Latvijas kultūras kanonā. 1960. gadu beigās dzejnieks devās garos pārgājienos pa Kurzemi, pieredzēto uzrakstīdams grāmatā "Kurzemīte" (1970), kas viņa daiļradē aizsāka dokumentālās prozas žanru, atmiņu grāmatas. Autors daudzām visu paaudžu bērnu iemīļotām literārajām pasakām; sakārtojis tautas dziesmu izlases "Kas jāzina meitiņām" (1981) un "Puisīts augu" (1984).

Imants Ziedonis bija scenārija autors vairāk nekā 10 filmām, tostarp dokumentālajai filmai "Gada reportāža" (kopā ar Hercu Franku, 1965), mākslas filmām "Pūt, vējiņi!" (kopā ar Gunāru Piesi, 1973), "Puika" (kopā ar Aivaru Freimani, 1977), kā arī Imanta Kalniņa operai "Spēlēju, dancoju" (1976).

Būdams Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs, Imants Ziedonis iedibināja Spīdolas dienas, Spīdolas stipendiju un Daugavas krastu sakopšanas programmu. Divdesmit gadus Imants Ziedonis vadīja inteliģences grupu, kas atbrīvoja Latvijas dižkokus, bet 1990. gados kopā ar domubiedriem organizēja konkursu par sakoptāko Latvijas lauku sētu.

Imanta Ziedoņa dzejas vēriens, sabiedriskā darbība un personības lielums padarīja viņu par tautā mīlētu un respektētu dzejnieku, kura aiziešana daudziem iezīmēja vesela laikmeta beigas.

Imants Ziedonis miris 2013. gada 27. februārī. Apbedīts Engures novada Ragaciema kapos.

Imants Ziedonis

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit