Apgāds "Mansards" laiž klajā Marijas Plataces Fačsas Fainas grāmatu "Platās acis", kas būtiski papildina mūsu zināšanas un priekšstatus par latviešu likteņiem Otrā pasaules kara beigās.
"Platās acis" ir aizkustinošs stāsts par to, kā kara bārene pēc 70 gadiem atklāj savas latviešu saknes. Grāmata sākotnēji iznākusi 2016. gadā ASV, un no angļu valodas to tulkojis Zigurds Skābardis.
Nacistu karavīri Mariju, gadu vecu mazuli, un viņas māti Solomeju sagūstīja 1944. gada martā, atriebjoties par viņas tēva Broņislava Platača līdzdalību partizānu darbībā Latgalē. Karavīri māti ar bērnu kā politiskos ieslodzītos nogādāja Rēzeknes cietumā, bet pēc tam – Salaspils koncentrācijas nometnē. Solomeju aizsūtīja uz vācu koncentrācijas nometnēm, bet Mariju uz Latvijas un Vācijas bāreņu namiem. 1949. gadā Mariju ar lidmašīnu aizveda uz ASV, kur meitenīti adoptēja amerikāņu pāris un viņa kļuva par ASV pilsoni. Līdz 70 gadu vecumam Marija neko nezināja par savu izcelsmi, jo viņas dzimto Latviju bija okupējusi Padomju Savienība. Ģimenes detektīvs Rīgā 2014. gadā uzzināja faktus par viņas vecākiem. Tas Marijai deva iespēju satikties ar vienīgo vēl dzīvo viņas tēva ģimenes locekli, Broņislava māsu Leonoru. Šis atklājumu ceļš atvēra Marijai acis, palīdzot saskatīt viņas identitāti, atbilstoši viņas uzvārdam Platačs – "platās acis".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
