Drūmi, eksistenciālu pārdomu pārņemti vienpaši, kalvadoss, skaistas, taču nedziedināmi slimas sievietes, kvēla, bet pārsvarā neiespējama mīlestība, kam visam allaž klātesoša ir kara nolemtība un bezcerība – tie ir tēli un tēmas, kas caurvij teju katru Remarka darbu. Kopskaitā savas dzīves laikā viņš sarakstīja 15 romānus, kuri piedzīvojuši virkni tulkojumu visā pasaulē. Viņa skartās tēmas ir universālas – vienkāršā, taču emocionālā valodā viņš vēsta par humānismu, par sarežģītajām, taču bezgala vērtīgajām un nepieciešamajām cilvēku attiecībām, par dzīves un dzīvības nenovērtējamību, vienlaikus uzrunājot gan kašķīgas un uz visu pasauli apvainojušās pusaugu meitenes, gan pusmūža krīzes nomocītus vīriešus ar tikko sirmot sākušiem deniņiem.
Ērihs Marija Remarks (īstajā vārdā Ērihs Pauls Remarks) pasaulē nāca 1898. gada 22. jūnijā, Osnabrikā, Vācijā. Izglītojās viņš privātā katoļu skolā, pēc kuras turpināja mācības katoļu skolotāju seminārā. Rakstniecībai viņš pirmoreiz pievērsās 16 gadu vecumā, uzdrukājot dažas esejas un virkni dzejoļu, kā arī iesāka savu pirmo romānu "Sapņu būda" ("Die Traumbude"). Tiesa, izglītošanos un radošās izpausmes nācās likt pie malas un ķerties pie ieročiem, jo 1916. gadā, 18 gadu vecumā, Remarku mobilizēja un nosūtīja uz fronti. Tur 1917. gada 31. jūlijā viņu ievainoja šrapnelis – kreisajā kājā, labajā rokā un kaklā –, tāpēc viņš tika nosūtīts uz kara slimnīcu Vācijā, kur arīdzan pavadīja visu atlikušo kara laiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!