Kad jūs apzināti nolēmāt, ka vēlaties rakstīt un radīt kaut ko paliekošu?
Tas nudien ir dižs jautājums. Lielākoties arī skolās man jautā ko līdzīgu. Tad es saku, ka tikai Holivudas filmās cilvēki tā uzreiz raksta grāmatas. Vismaz tad, kad es sāku kā jauns autors, grāmatu uzreiz nerakstīju. Ik pa laikam dzejoļus. Protams, cerot, ka kādreiz, kad dzejoļu būs sakrājies pietiekami daudz, centīšos sakārtot krājumā. Jauns dzejnieks jau nevar iztikt bez ambīcijām. Bet tolaik, dzīvojot Liepājā, bieži tiku aicināts uz skolām, un tur sapratu, ka manus dzejoļus, rakstītus dažādos emocionālos mirkļos, bērni īsti neuztver. Tāpēc sāku sacerēt tieši bērniem adresētus pantus. Kad septiņdesmito gadu beigās iznāca dzejoļu grāmatiņa "Rasas pilieni", man bija jau gatavs otrais manuskripts. Atkal bērniem. Bet pieaugušo dzejoļi tā arī palika izkaisīti dažādu avīžu un žurnālu slejās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
