Pasākumā piedalīsies dzejnieks un tulkotājs Vjačeslavs Kuprijanovs no Krievijas un dzejnieks, literatūrzinātnieks un izdevējs Dmitrijs Kuzmins. Sarunu vadīs dzejnieks un tulkotājs Arvis Viguls.
Pasākumā būs dzirdami viesu autoru dzejoļi krievu valodā un atdzejojumā, savukārt diskusijas centrā būs mūsdienu krievu dzejas formas jautājumi. Arvis Viguls par kultūras notikumu saka: "Vai tiesa, ka krievu literatūrā joprojām iespējams saskarties ar viedokli, ka verlibrs (jeb brīvais pants) nav īsta dzeja, vai arī verlibrs ir dzeja, bet tikai ne krievu valodā? Un kā ir ar konkrēto, minimālisma vai vizuālo dzeju? Kā dzejas formu ietekmē starpdisciplinārās prakses, kas ir aktuālas citās mākslas jomās? Šāds varētu būt atspēriena punkts gaidāmajai sarunai."
Vjačeslavs Kuprijanovs (Novosibirska, 1939) ir krievu dzejnieks, prozaiķis un tulkotājs. Absolvējis Maskavas svešvalodu pedagoģiskā institūta mašīntulkošanas un matemātiskās lingvistikas nodaļu (1967). Publicējas kopš sešdesmitajiem gadiem, tomēr debijas krājums "Pirmajā personā" iznāk vien 1981. gadā. Viens no iemesliem – autora centieni leģitimizēt verlibru padomju laika krievu dzejā. Kuprijanova dzeja publicēta vairāk nekā 40 valodās, īpaši plaši viņa daiļrade pārstāvēta Vācijā, kur izdotas septiņas dzejas izlases, kā arī vairākas prozas grāmatas. Tulko un atdzejo no vācu valodas, īpaši R.M. Rilkes dzeju. Latviski Kuprijanova dzejoļi kopš 1970. gada atkārtoti publicēti periodikā, starp atdzejotājiem – Ojārs Vācietis, Imants Ziedonis un Inese Zandere.
Dmitrijs Kuzmins (Maskava, 1968) – krievu dzejnieks, literatūrzinātnieks, tulkotājs un izdevējs. Dzeju publicē kopš 1990. gada, 2008. gadā izdots krājums "Cik labi būt dzīvam". Par ieguldījumu krievu literatūrā 2002. gadā apbalvots ar prestižo Andreja Belija balvu. Bijis daudzu periodisko izdevumu un antoloģiju redaktors un sastādītājs. Izveidojis izdevniecību "Argo-Risk", kas kopš 1993. gada publicējusi ap 500 aktuālās krievu, kā arī ārvalstu, tostarp latviešu, dzejas grāmatas. Nodibinājis literāro žurnālu "Vozdukh" (iznāk kopš 2006), ir tā redaktors. Pēc emigrēšanas uz Latviju 2014. gadā organizējis projektu "Literatūra bez robežām", kas nodarbojas gan ar izdevējdarbību, gan nodrošina rezidences iespēju dzejniekiem un atdzejotājiem. Kopš 2016. gada Rīgā organizē ikgadēju starptautisko dzejas festivālu "Dzejnieka asinis". Dmitrijs Kuzmins uzsver: "Ne tikai mūsdienās, bet visos laikos starpkultūru dialogs ir bijis viens no spēcīgākajiem nacionālo tradīciju izkopšanas stimuliem."
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos. Vairāk informācijas Memoriālo muzeju apvienības mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
