Pretrunu kamols. Annes Frankas pēdējais ieraksts dienasgrāmatā pirms došanās uz nāves nometni

Anne Franka jeb pilnajā vārdā Annelīza Marī Franka (zināma arī kā Anna Franka) pasaulē nāca 1929. gada 12. jūnijā Frankfurtē pie Mainas, Vācijā, kur viņas tēva ģimene mita jau vairākās paaudzēs. Meitene auga kopā ar savu trīsarpus gadus vecāko māsu Margotu un vecākiem Oto un Edīti. Franku ģimene bija liberāli ebreji, kuri reliģiskās tradīcijas pārāk nepiekopa. Māte bija vairāk dievbijīga, savukārt tēvs, kurš bija studējis ekonomiku, augstā vērtē turēja izglītošanos un lasīšanu, tāpēc mājās viņiem bija apjomīga bibliotēka. Oto pēcāk mudināja lasīt arī savas meitas, kas vairāk gāja pie sirds tieši Annei. Dienasgrāmatā viņa arī raksta, ka vēlas kļūt par žurnālisti vai rakstnieci.

Tiesa, ekonomiskā krīze, Hitlera nākšana pie varas un pieaugošais antisemītisms lika Franku ģimenei, gluži tāpat kā daudziem citiem ebrejiem, pieņemt smago lēmumu Vāciju pamest, un 1933. gada rudenī viņi devās uz Nīderlandi, kur apmetās Amsterdamā. Tur Oto nodibināja divus uzņēmumus – no sākuma "Opekta", kas tirgoja pektīnu, un 1938. gadā arī "Pectacon", kas tirgoja gaļas garšvielas. Oto smagi strādāja, un jaunā dzīve diezgan ātri stabilizējās – meitenes gāja skolā (Margotai padevās matemātika, savukārt Annei bija ķēriens lasīšanā un rakstīšanā), bet māte tikmēr mierīgi saimniekoja pa mājām.

Taču tad par sevi arvien uzstājīgāk sāka likt manīt Otrais pasaules karš. 1940. gada maijā Vācija iebruka Nīderlandē, un represijas pret ebrejiem drīz vien pieņēmās spēkā. Meitenes vairs nevarēja apmeklēt skolu, bet Oto tika liegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā rezultātā viņš savu uzņēmumu bija spiests nodot kolēģiem. Oto Franks centās ģimenei sagādāt vīzas uz ASV, kur viņš jaunībā Ņujorkā bija izgājis studiju praksi, taču neveiksmīgi – kā atklājās vien pēcāk, viņa pieteikums nekad netika apstrādāts, jo pārmaiņu laikos vēstniecībā gluži vienkārši tika nozaudēts.