Daļēji autobiogrāfiskajā stāstā autors ar klātbūtnes un tagadnes efektu runā par bērnību un skolas gadiem strādnieku ciemā Francijas ziemeļos. Šeit katra zēna un meitenes dzīvesgājums ir jau iepriekš noteikts un paredzams. Taču Edijs — grāmatas varonis — neiederas šajā sociālajā kārtībā. Viņš ir citāds. Viņš izmisīgi cenšas atbilst apkārtējo gaidām. Taču pēc ilgiem neveiksmīgiem mēģinājumiem saprot, ka doties prom — tā ir viņa vienīgā izeja. Vienīgais veids, kā būt viņam pašam.
Pats autors par savu darbu saka: "Patiesībā sacelšanās pret vecākiem, pret nabadzību, pret manu sociālo šķiru, tās rasismu, vardarbību, paradumiem, nāca tikai pēc tam. Vēl pirms es sacēlos pret savas bērnības pasauli, manas bērnības pasaule bija sacēlusies pret mani. (..) Šī grāmata ir mēģinājums to saprast."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
