Izdota vēsturnieka Valda Klišāna grāmata 'Latvijas valsts stāsts'  (5)

Vēsturnieks apraksta kā sabruka vecā pasaules kārtība Pirmā pasaules kara gaitā, kā uz sabrukušo impēriju drupām tika dibināta jaunā Latvijas valsts, kā Neatkarības karā tika izcīnīta valstiskā neatkarība, kā Latvijas Republika uzplauka un ar kādiem izaicinājumiem sastapās t. s. “miera laikos”, kā mūsu valsts tika ciniski iznīcināta Otrā pasaules kara laikā un ko Latvijas sabiedrībai nozīmēja padomju okupācijas ilgie gadi, kā visbezcerīgākajā laikā aizsākās latviešu tautas Trešā atmoda; un vēl tas ir stāsts par šķietami neseno pagātni – neviennozīmīgi vērtējamo valsts atjaunotnes procesu 20. un 21. gadsimta mijā.

Kā raksta izdevēji, grāmata ir aizraujošs un vienlaikus kompakts uzziņas avots gan tiem, kuri vismaz daļu attiecīgo notikumu piedzīvojuši un tajos līdzdarbojušies, gan arī tiem, kuru priekšstats par mūsu valsts vēsturi vēl tikai veidojas.

Tā kā Latvijas vēstures epizodēs izcēlušies dažādi varoņi un antivaroņi, arī viņu biogrāfiskie dati papildina mūsu valsts un tautas stāstu, nereti liecinot par dramatiskiem kūleņiem un pretrunu pilniem pavērsieniem šo personību dzīvē.

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 300 fotogrāfijas, kā arī daudzi zīmējumi, plakāti un kartes, kas ilustrē vēstures procesus, faktus un objektus. Savukārt četros pielikumos (pastkastītēs) būs laikmeta liecības – preses fragmenti, atklātnes u. c. –, kas mūsdienu cilvēkiem ļaus “atdzīvināt” pagājušos Latvijas vēstures laikus.

Valdis Klišāns par “pastkastītēm” saka: “Vēsturi veido arī katra cilvēka piedzīvotais, ne tikai diplomātija, starptautiskās tiesības, kari un alianses. Tā galvā iešāvās doma par dažādu laikmetu pastkastītēm, kurās varētu būt attiecīgā laikposma pasta saturs. Katra “pastkastīte” attiecas uz zināmu laika periodu, kurā notika dramatiskas politiska rakstura izmaiņas, piemēram, 1918. un 1919. gadā pastkastītē varēja būt Vācijas uzsaukumi, atklātnes, tad jaunās, tikko kā proklamētās Latvijas valsts prese, bet pēc brīža jau boļševiku avīzes, kas sludina sākušos pasaules revolūciju. Tas pats 1940.–1943. gadā – pēdējās Ulmaņlaiku rubrikas, jaunās PSRS valdības uzsaukumi un vēl pēc brīža jau avīzes, kas slavina Hitleru un “Jaunās Eiropas” kārtību. Grāmatā ir arī pastkastītes no trīsdesmito gadu Latvijas un padomju laika.”