Ojārs Vācietis ir dzimis 1933. gada 13. novembrī Trapenes pagasta "Dumpjos" kalpu – Otto Rūdolfa Vācieša un Bertas Albīnas Vācietes (dzimusi Jēgere) – ģimenē. 1936. gada 19. janvārī pasaulē nāca Ojāra brālis Imants. Vācietis skolojās Trapenes pamatskolā un Gaujienas vidusskolā, kas 1984. gadā nodēvēta dzejnieka vārdā, bet 1986. gadā dzejas dienās pie skolas tika atklāts tēlnieces Gaidas Grundbergas radītais piemineklis, kas veltīts Ojāram Vācietim. Savukārt 1997. gadā kā dāvanu 75. jubilejā no Gaujienas pagasta un trimdinieces Rutas Antones-Osīts (viņas tēvs Jānis Osīts bija skolas direktors) saņēma skolas karogu, ko rotā Vācieša dzejas rindas: "No Tevis, tāpat kā no bērnības savas, Mēs nevaram aiziet nekad." Šajā skolā arīdzan mācījies rakstnieks Visvaldis Lāms, kurš Vācieti dēvējis par dzejnieku "par excellence" (izcils – franču val.).
Pēc tam 1952. gadā studijas Vācietis turpināja Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Vēstures un filoloģijas fakultātē Latviešu valodas un literatūras nodaļā, paralēli turpinot rakstīt un publicēt dzeju. Tiesa, studijas viņš pārtrauca 5. kursā, neaizstāvēdams diplomdarbu. Vācieša pirmais dzejolis "Miera balss" 1950. gadā bija publicēts Apes rajona laikrakstā "Sarkanā Ausma". Pēcāk strādājis laikrakstā "Literatūra un Māksla", žurnālos "Liesma", "Bērnība" un "Draugs", kā arī Rīgas kinostudijā par redaktoru. 1956. gadā dzejnieks uzņemts Rakstnieku savienībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!