Pie briesmonīša durvīm atskan klauvējiens – aiz tām stāv lielais briesmonis un grib aicināt spēlēties. Tomēr lielais briesmonis allaž ir negants un mazo apceļ: zog, saķēpā viņa zīmējumus un, spēlējot paslēpes, ļauj tikai meklēt. "Bet es neuzdrīkstos bilst ne vārdiņa" – šī frāze kā refrēns caurvij bilžu grāmatu, kuras galvenais varonis ir mazs, bet tas, kurš dara viņam pāri un izsmej viņu, – liels.
Šīs pārestības nebeigsies nekad, ja vien mazais nesaņemsies beidzot pārvarēt bailes un pateikt svarīgo NĒ, pēc kura ir iespējama līdzvērtīga draudzība. Bet kas ir šie divi briesmoņi - mazais un lielais? Protams, šīs situācijas, kurās stiprākais mēģina dominēt un manipulēt, ir tik pazīstamas. Bet pilnīgi iespējams, ka nejaukais lielais, kas ik pa brīdim ierodas, visu sajauc, saposta un salauž, ir paša mazā dusmas, niķi un apjukums. Iespējams, viņam jāspēj savaldīt ne tikai kādu, kas atrodas viņpus durvīm, bet arī pašam sevi - to "es", kas mīt viņā pašā, ir jāspēj sadraudzēties ar sevi.