Izdota unikāla visaptveroša hronika par cilvēkiem un notikumiem Latvijas kultūrtelpā

Sagaidot Latvijas valsts simto gadadienu, tapis enciklopēdisks izdevums, kas paredzēts plašam lasītāju lokam un sniedz visaptverošu hronoloģisku pārskatu par notikumiem Latvijas kultūrtelpā vairāk nekā 10 gadsimtos. Tas iecerēts kā vērtību arhīvs, kas atklāj daudzveidīgo un bagāto kultūras slāni, uz kura pamata veidojusies Latvijas valsts un sabiedrība. Par hronikas sākuma brīdi izraudzīts laiks, kad Baltijas telpa atbrīvojās no ledus, bet par beigu posmu – 1918. gads, kad tika proklamēta Latvijas valsts.

Izdevuma nolūks ir veicināt interesi par Latvijas vēsturi un kultūru, aktualizēt parādības, kas saistītas ar dažādu kultūras lauku pārklāšanos, kā arī rosināt pētījumus par vēl nepētītām un mazzināmām tēmām. Tā adresātu loks ir ne vien pētnieki, bet arī studenti, skolotāji, kultūras žurnālisti, literāti utt., kā arī ikviens, kas gribētu kādu notikumu vai personību ieraudzīt citu tālaika norišu un personību kontekstā, lai apjaustu jaunas kopsakarības un labāk izprastu kultūras vietu sabiedrības attīstībā.

Hronikas veidotāji notikumu atlasē apvienojuši gan bieži minētus, gan mazzināmus faktus, personas, literārus, mākslas, teātra un mūzikas darbus, līdztekus "lielajiem" notikumiem saglabājot ikdienas klātbūtni, "lielajai" vēsturei – "mazos" notikumus un šķietami nenozīmīgas norises, kas parasti pazūd plašāku pētījumu vispārinājumos.

Hronikai izvēlēts ērti pārskatāms sinoptisko tabulu formāts, kas ļauj to lasīt gan horizontāli, gan vertikāli un vienotā kopainā parādīt gan vēstures, sociālo un kultūras notikumu gaitu, gan arī atsevišķu norišu sinhronitāti un paralelitāti. Uzsverot notikumu vienlaicīgumu un secīgumu, fakti kārtoti ailēs: "Notikumi" (vēsturiskas, politiskas, sociālas norises), "Vide" (sabiedrības emancipācija), "Telpa" (arhitektūra, telpiski objekti), "Lietas" (tēlotāja un lietišķā māksla, mākslas dzīve), "Raksti" (literārā dzīve un rakstniecība), "Spēles" (teātra un mūzikas dzīve, kino, izklaides). Kā ornaments hronikas tekstā iesaistās arī "Balsis" – cilvēku izteikumi, kas raksturo konkrēto laiku un notikumus.

Izdevumu papildina atsevišķs rādītāju pielikums, kurā alfabētiskā secībā kārtoti "Cilvēki" un "Vietas". Vēsturiskām personībām norādīta vārdu oriģinālrakstība un/vai dažādu rakstību veidi, dzīves gadi un darbības lauks atbilstoši laikposmam, kurā tas fiksēts hronikā, kā arī visi gadi, kuros attiecīgā personība pieminēta.

Raimonds Briedis (1965), Dr. philol., sarakstījis grāmatas "Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā" (2010), "Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005" (1–2, 2006), par kuru saņēmis "Literatūras gada balvu 2006" literatūrzinātnē. Sastādījis grāmatas un rakstu krājumus: "Latviešu romānu rādītājs" (2014), "Latviešu literatūra" (1994–1995) "Jaunākā latviešu literatūra" (1996, 1997, 2001, 2002), "Pazīstamāko latviešu dzejoļu simts" (2004), "Latviešu zelta stāsti" (2007) u. c. Kopš 1992. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs. Kopš 1989. gada pētnieks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LFMI). No 1998. līdz 2009. gadam bijis LFMI žurnāla "Letonica" redaktors. Kā eksperts piedalījies Latvijas kultūras kanona izveides darba grupā. Darbojies Valsts kultūrkapitāla fonda ekspertu komisijā literatūras nozarē.