Klajā nākusi tekstgrupas 'Orbīta' radošajai darbībai veltīta grāmata

Tekstgrupa "Orbīta" ("Орбита") izveidojusies 1999. gadā, apvienojoties krievu valodā rakstošajiem Rīgas dzejniekiem Artūram Puntem, Semjonam Haņinam, Sergejam Timofejevam, Žoržam Uaļļikam un Vladimiram Svetlovam. Laika gaitā pulcējot ap sevi arī citu mākslas jomu pārstāvjus, tā izveidojusies par dzejnieku, mākslinieku, mūziķu, fotogrāfu un mediju mākslinieku apvienību, kas ar savu daudzveidīgo radošo darbību ieņem nozīmīgu vietu Latvijas laikmetīgās mākslas kopainā. Grupa veido dzejas performances un mākslas instalācijas, izdod bilingvālu literatūru, rakstu krājumus, fotogrāmatas un pētniecisko literatūru un veido veiksmīgu sadarbību starp Latvijas krievu un latviešu dzejniekiem un māksliniekiem.

Grāmata ir mēģinājums aptvert grupas radošos meklējumus savdabīgā vārdnīcas formā, veidojot šķirkļus, kuros tie aplūkoti no dažādiem aspektiem. Visi šķirkļi sākas ar burtu "M", kuru kā simbolu piesaka uz grāmatas vāka redzamais kadrs no Sergeja Timofejeva 2007. gadā tapušā videodarba "Viena burta dzejolis". Šī simbola lasījums grāmatā visupirms saistīts ar romiešu ciparu, kas apzīmē arī tūkstoš gadu laika nogriezni – "millennium" –, kura noslēgums, kā raksta grāmatas autores, "sabiedrībā radīja satraukumu, patosu un mudināja iztēloties un atrast jaunus ceļus, pārkāpjot konceptuālās robežas, izmantojot jaunos tehniskos līdzekļus, domājot citādi un nelolojot ilūzijas," un dzīvot līdzi pārmaiņām, "fiksējot notikumu jēgu un savu pozīciju visnegaidītākajās metaforās – dažādos materiālos, modalitātēs, medijos". "Orbīta" kā šī laika strāvojumu auglis tiekusies radīt jaunu dzeju, kas pastāv zonā starp vārda un vizuālo mākslu un tādējādi spēj labāk izteikt pašu dzejnieku dažādo identitāti un pieredzi.

"Šķirkļu" izklāstā autorteksts mijas ar intervijām ar grupas pārstāvjiem – Sergeju Timofejevu, Vladimiru Svetlovu, Artūru Punti un Aleksandru Zapoļu (literārais pseidonīms Semjons Haņins).

Grupa "Orbīta" vairākus gadus Rīgā ir rīkojusi starptautisku dzejas video un literatūras mediju mākslas festivālu "Word in Motion" (2001, 2003, 2007, 2011), izdevusi divus diskus ar dzejas videoklipiem (2001, 2005), bilingvālus dzejas krājumus, Latvijas mūsdienu krievu dzejas antoloģiju (2008), antoloģiju "12 dzejnieki no Krievijas" (2017) u. c. Kopš 2000. gada piedalījusies un guvusi atzinību dažādos literatūras un laikmetīgās mākslas dzīves notikumos gan Latvijā, gan ārvalstīs: Cēsu mākslas festivālā, festivālā "Survival Kit", Berlīnes poētiskā video festivālā Zebra, Maskavas Dzejas biennālē, festivālā "Ars Poetica" Bratislavā, TARP Viļņā, "Svet Knihy" Prāgā, Gēteborgas Starptautiskajā grāmatu gadatirgū u. c. Nominācijas: Sergeja Kurjohina balva (2013), Purvīša balva (2014, 2018), "Les Rencontres d'Arles" festivāla fotogrāmatu konkurss (2018). Apbalvojumi: Literatūras gada balva (2005), Dzejas dienu balva (2007), Gada balva fotogrāfijā (2006) un balva par labāko izstādi (2007), grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" gada balvu (2001), MAP grāmatu dizaina balva (2009), Baltijas grāmatu mākslas konkursa balva (2015), radošās izcilības festivāla "Adwards" zelta ordenis izdevējdarbībā (2014) u. c. Grupas šogad galerijā "Noass" sarīkotā multimediālā izstāde "No kā rodas dzeja" izvirzīta Purvīša balvai.

Aiga Dzalbe (1971) ir mākslas zinātniece (Mg. art) un kritiķe, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes katedras docente. No 1999. gada regulāri publicējas Latvijas presē un interneta portālos ("Kultūras Forums", "Studija", "Kultūras Diena", "Satori"). Līdzdarbojas Rīgas Fotogrāfijas biennāles un mākslinieku personālizstāžu koncepciju sagatavošanā.

Ilva Skulte (1968) ir filoloģe (Dr. philol.), mediju pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas katedras asociētā profesore un studiju programmas vadītāja (no 2001). Raksta par literatūru, norisēm kultūrā un sabiedrībā. Pēta, kā, attīstoties tehnoloģijām, mainās komunikācija un mediju loģika un kā šīs pārmaiņas ietekmē mākslu, kultūru un sabiedrisko dzīvi.

Sērijas "Studijas bibliotēka" izdevumi sniedz ieskatu Latvijas laikmetīgās mākslas ainā 20. gadsimta nogalē un 21. gadsimtā. Grāmatas ietver pamattekstu, interviju, reprodukciju izlasi, kā arī pilnu teksta tulkojumu angļu valodā. Sērija aizsākta 2008. gadā, un tajā iznākušas 16 grāmatas.