Top 10: Pašmāju bērnu grāmatas ar skaistām un interesantām ilustrācijām  (9)

"Mamma, kas apēda bērnus", Ieva Melgalve. Ilustratore: Anita Rupeika (Zvaigzne ABC, 2018)

Nē, tā nav šausmu grāmata vai fantāzijas romāns, ko, kā šķiet, varētu sagaidīt no rakstnieces Ievas Melgalves. Šoreiz viņai kopā ar mākslinieci Anitu Rupeiku izdevies radīt mīlīgu bilžu grāmatu pirmskolas vecuma bērniem. Turklāt tā ir īsta bilžu grāmata, kurā teksts nav galvenais, bet ir vienlīdz svarīgs kā bildes, kopā ar tām veidojot vienotu stāstu par mammas un bērnu attiecībām – mīļumu, aiz kura būtu gatavs kādu "apēst" un spurainību tad, kad šī mīļuma ir par daudz. Māksliniecei Anitai Rupeikai to lieliski un precīzi izdevies attēlot grāmatas ilustrācijās.

"Zīļuks", Margarita Stāraste (1961).

Kurš gan nepazīst Zīļuku? Gan Zīļuku, gan Lācīti Rūcīti, gan piparkūku vīriņu Kraukšķīti, tāpat kā daudzus citus ikoniskus tēlus radījusi spožā un tautā iemīļotā rakstniece un ilustratore Margarita Stāraste (1914-2014). Stārastes radītā pasaku pasaule, viņas sirsnīgi izcakotie varoņi un to piedzīvojumi kļuvuši par Latvijas bērnu literatūras klasiku. Ne velti Stārastei piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis un Latvijas Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu.

"Bikibuks". Dažādi autori un ilustratori (Liels un mazs, 2012-2017).

"Bikibuks" ir kabatas formāta dzejas bilžu grāmatiņu sērija, kurā kopā iznākusi 101 grāmata. Katra no tām veltīta kādam latviešu dzejnieku jau zināmam un iemīļotam bērnu dzejolim, kuram kāds mūsdienu latviešu mākslinieks veltījis jaunas ilustrācijas. Grāmatu sērijas idejas autore ir ilustratore Rūta Briede, bet starp māksliniekiem-ilustratoriem, neskaitot pašu Briedi, ir gan tādi zināmi ilustratori kā Reinis Pētersons, Gundega Muzikante, Gita Treice, Ūna Laukmane un Elīna Brasliņa, gan Latvijā zināmi mākslinieki kā Ivars Drulle, Kaspars Zariņš, Katrīna Neiburga, Maija Kurševa, Kristīne Luīze Avotiņa un Ilmārs Blumbergs, gan vēl daudzi citi.

"Zirgā", Inese Zandere. Ilustratore: Anna Vaivare (Liels un mazs, 2017)

Arī šī grāmata tapusi vienam stāstam – brīnišķīgam Ineses Zanderes sacerējumam par fantāzijas lidojumu, ko piedzīvo bērns, spēlējot klavieres. Ātri vien arī grāmatas lasītājs ir ierauts šajā fantāzijas virpulī un vēl spilgtāk to iztēloties ļauj Annas Vaivares radītās ilustrācijas, kas ieved neiedomājamajā fantāziju pasaulē, kur pār klavieru taustiņiem valda auļojošs zirgs. Atliek tai tikai ļauties.

"Slepenie svētki", Jānis Joņevs. Ilustrators: Reinis Pētersons (Liels un mazs, 2014)

Jā, tā ir taisnība, kulta romāna "Jelgava 94" autors Jānis Joņevs raksta ne tikai pieaugušajiem. Tā kā, ja kāds Joņeva fans ar rakstnieka daiļradi grib iepazīstināt, piemēram, savu bērnu, bet šaubās, vai pirmklasnieks gatavs deviņdesmito gadu metālistu piedzīvojumiem, tad šī ir lieliska alternatīva. Turklāt pie reizes būs iespēja iepazīt vēl vienu talantīgu autoru – mākslinieku Reini Pētersonu, kurš ne tikai ilustrējis stāstu par skapja dzimšanas dienu, bet arī pats piedalījies stāsta veidošanā, jo šajā grāmatā rakstītais un zīmētais atrodas draudzīgā mijiedarbībā.

"Sveiks, Vali!", Lauris Gundars. Ilustratore: Anete Melece (Liels un mazs, 2017)

Bērnu grāmata "Sveiks, Vali!" patiesībā nav par nekādu vali, bet gan vectēvu Artūru un viņa mazmeitu Loti, kas nolēmusi viņam iemācīt kārtīgi sveicināties. Stāstu ilustrējusi spilgtā latviešu māksliniece Anete Melece, izmantojot bērnu mīļāko krāsošanas rīku – flomāsterus. Meleces ilustrācijas ir ne tikai priecīgi krāsainas, bet arī asprātīgas ar savām sīkajām detaļām. Tādā pašā jautrā tandēmā šoruden tapusi otrā grāmata par Artūru un Loti – "Vaļa balss".

"Trīs nāves Mārtiņdienā. Pārupes spoku stāsti", Māris Rungulis. Ilustrators: Kristians Brekte (Liels un mazs, 2018)

Šī nu gan patiešām ir šausmu grāmata – garstāsts vidējā skolas vecuma bērniem, kurā sapludināti tautā klejojoši spoku stāsti, kas var gan nobaidīt, gan sasmīdināt. Turklāt šis ir jau otrais Pārupes spoku stāsts – turpinājums pirmajai grāmatai "Pastaiga mirušo pilsētā. Pārupes spoku stāsti". Gan pie šīs, gan pirmās grāmatas ilustrāciju veidošanas pieaicināts Kristians Brekte – viens no mūsdienu Latvijas spilgtākajiem māksliniekiem, kas savā daiļradē iecienījis "tumšās tēmas" un provokāciju. Kur nu vēl labāka provokācija kā groteski skeleti un kariķētas šausmas bērniem! Tomēr izrādās, ka tieši tas ir vislabākais veids, kā bērnam ļaut pārvarēt bailes – apvienojot biedējošo ar komisko.

"Mākslas detektīvi", Luīze Pastore. Ilustratore: Elīna Brasliņa (Neputns, 2015-2018).

"Mākslas detektīvi" ir detektīvstāstu sērija bērniem, kurā šobrīd ietilpst jau veselas sešas grāmatas. Luīze Pastore caur Teo un Pogas piedzīvojumiem mazajiem lasītājiem ļauj uzzināt vairāk par Latvijas mākslas vēsturi, savukārt izcilā ilustratore Elīna Brasliņa dod iespēju teju burtiski iekāpt Latvijas ievērojamāko mākslinieku darbos – Jaņa Rozentāla, Kārļa Padega, Niklāva Strunkes, Miervalža Poļa, Voldemāra Irbes un Marka Rotko. Bet, ja pēc grāmatu izlasīšanas pašam gribas kļūt par mākslas detektīvu, atliek vien doties uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un, izmantojot "Mākslas detektīvu" komandas detektīvkarti, detektīvoperācijas atrisināt saviem spēkiem.

"Kaiju karalienes noslēpums", Rūta Briede. Ilustratore: Rūta Briede (Liels un mazs, 2017).

Šīs bilžu grāmatas gan teksta, gan ilustrāciju autore ir noslēpumainā R.B. kā rakstīts uz grāmatas vāka jeb labi pazīstamā ilustratore Rūta Briede, kas paslēpusies zem šiem iniciāļiem. Kaiju karalienes stāsts par sevis meklēšanu un atrašanu ar savu draudzīgi ironisko toni, bet tai pašā laikā arī tiešumu un vienkāršību spēj uzrunāt dažāda vecuma lasītājus. Turklāt tas vēl nav viss – ar kaiju karalieni iepazīties lemts arī teātra apmeklētājiem, jo pēc šīs grāmatas radīta leļļu teātra izrāde, kuras māksliniece un scenogrāfe arī ir Rūta Briede.

"Baltā grāmata", Jānis Jaunsudrabiņš. Ilustrators: Jānis Jaunsudrabiņš (1921)

"Baltā grāmata" ir rakstnieka Jāna Jaunsudrabiņa bērnības atmiņu stāstījums, kas gaišā un poētiskā manierē lasītāju iepazīstina ar maza kalpu puikas pirmajiem soļiem lauku sētā un pasaules izzināšanā. Savukārt šo stāstījumu pavada savdabīgi paša autora zīmējumi. Tieši šī darba dēļ Jāni Jaunsudrabiņu mēdz uzskatīt arī par vienu no latviešu bērnu grāmatu ilustrēšanas mākslas pamatlicējiem. Turklāt "Baltā grāmata" ar visiem zīmējumiem iekļauta Latvijas kultūras kanonā.