Raidījuma koncepts – Marta ar vienu mūsdienu rakstnieku dodas pa pēdām kādam latviešu literatūras klasiķim, savukārt Gustavs ceļo ar grāmatām azotē, tās izmantojot par ieganstu sarunai ar satiktajiem cilvēkiem. Tomēr pirmā raidījuma varoņi Jānis Joņevs ar savu "Jelgava 94" un Jānis Jaunsudrabiņš ar "Balto grāmatu" izrādījās neticami saderīgi, bet ceļojums – veldzējošs. Kopā plānotas deviņas šādas satikšanās – nākamā veltīta Ingai Žoludei un Jānim Porukam.
Tomēr, cik daudz, kā un ko ārpus raidījuma vadītāju pienākumiem lasa Marta un Gustavs? To visvieglāk bija noskaidrot, uzspēlējot no literatūras blogeriem nošpikotu spēlīti, kurā jāatbild ātri un godīgi uz dažādiem ar lasīšanu un grāmatām saistītiem jautājumiem.
Ko tu lasi pašlaik? Ko plāno lasīt nākamo?
Gustavs Terzens: Stīvena Pinkera "Enlightment Now". Kā nākamās man ir noliktas divas grāmatas – vai nu Nasima N Taleba "Fooled by Randomness", vai arī Džordana Pītersena "Maps of Meaning".
Marta Selecka: Lasu Andreja Kurcija "Dzīvības vārtos" – gatavojos raidījumam "Literatūre", kurā kopā ar dzejnieku Tomu Treibergu izsekosim Kurcija dzīvei un daiļradei. Nākamo plānoju kaut ko no bērnu literatūras, man stāv kaudzīte ar grāmatām, kurās vēlos ielūkoties. Līdzās "Literatūres"projektam attīstu arī pati savu bērnu TV projektu "Tutas lietas" un tam iedvesmu visvairāk gūstu bērnu literatūrā.
Kas ir tava mīļākā bērnības grāmata? Kāpēc?
GT: Nikolaja Nosovs "Nezinītis un Mēness". Laikam tāpēc, ka tik ļoti fantāziju raisoša, ar spēcīgu tēlu sistēmu un rūpīgi izveidotām attiecībām starp tiem. Daudz humora un smieklīgu mikroepizožu.
MS: Vismīļāko grūti nosaukt, bet patika viss kas bija no Astrīdas Lindgrēnas un Karela Čapeka "Stāsti par sunīti un kaķīti"
Grāmata, kas bija pagrieziena punkts, grāmata, kas mainīja dzīvi. Kāpēc?
GT: Ričards Rors "Ādama atgriešanās". Labs darbs par vīrieša iniciāciju. Rors ir veicis lielu darbu mūsu, vīriešu, vietā. Bet svētīgu darbu. Divreiz lasot šo grāmatu, pasvītroju pavisam citas vietas un sataustīju jau citus dziļumus.
MS: Entonija Bērdžesa "Mehānskais apelsīns". Laikam pirmo reizi apjautu, ko laba literatūra izdara ar cilvēku. Teksts it kā pat šausminošs un ļoti agresīvs, bet grāmata, labā nozīmē, vēl ilgi "nelaida vaļā" tās trūka, kad bija izlasīta.
Literāra darba tēls, kura rīcību neesi spējis saprast? Kāpēc?
GT: Man joprojām mīkla ir metinātājs, kurš mācēja spēlet ģitāru Jāņa Joņeva darbā "Jelgava 94".
MS: Nesapratu, kāpēc Mērijai Popinsai tik bieži, it kā bez redzama iemesla jāpazūd un tad atkal jāuzrodas.
Sliktais literārais tēls, kurš tomēr raisīja simpātijas?
GT: Skopumfīlds "Nezinītī uz mēness".
MS: Nevaru pat iedomāties, laikam par maz lasu
Grāmata, ko mēdz pārlasīt. Kāpēc?
GT: Anglu/latviešu vārdnīca.
MS: Laikam tikai bērniem lasot priekšā pārlasu grāmatas.
Vai ir kāda grāmata, ko esi ieguvis īpašā veidā (nozagta bibliotēkā, dāvana no autora, atrasta izgāztuvē...)?
GT: Īsti nav šāda stāsta. Grāmatas izvēlos un meklēju pats.
MS: Jaunā projekta "Literatūre" laikā manā grāmatplauktā kārtojās grāmatas ar autoru ierakstiem, tas, manuprāt ir tāds vērtīgs ieguvums, kas atgādinās arī par kopā pavadīto laiku filmēšanā
Vai ņem līdzi grāmatas ceļojumos? Kādas?
GT: Ceļojumos parasti jāfilmē. Nav laika lasīt.
MS: He he.. jā, vieglas. Reiz lidostā nācās šķirties no grāmatas, kas neielīda koferī... Nu ne gluži šķirties, bet nācās nest to rokās, jo ar grāmatu iekšā koferis vairs neatbilda standarta izmēram
Sliktākais ieradums, kas saistīts ar grāmatām, lasīšanu (lapaspušu stūrīšu ielocīšana, aizdotu grāmatu neatdošana, piezīmju rakstīšana uz lapaspušu malām utt)?
GT: Patīk ķēpāties pa virsu tekstam. Tas nozīmē, ka citiem pēc tam grūti lasīt.
MS: Es aizdodu savas grāmatas un aizmirstu, kam esmu tās aizdevusi. Arī, ka lasu vienlaikus vairākus darbus, un tas nav pārāk labs ieradums, manuprāt.
Jauna atziņa, pārsteigums par labi zināmo latviešu literatūrā, kas atklājās veidojot raidījumu?
GT: Tas, ka mūsu dižgari ne ar ko neatpaliek no pasaules literatūras autoritātēm.
MS: Man daudzi autori bija jaunatklājums. Lielākais pārsteigums – Regīna Ezera, manuprāt, pasaules klases rakstniece, izcila, asredzīga ļaužu vērotāja. Manu vecāku paaudzei viņa bija nozīmīga, bet manai paaudzei Ezeras daiļrade kaut kā ir paskrējusi garām. Bet tagad lasot viņas darbus apbrīnoju viņas sižetus un cilvēcisko attiecību vērojumus.
Vai radījuma tapšanas laikā pirmo reizi izlasīji, kādu darbu, ko sen jau vajadzēja? Ja jā, kāpēc darbs bija palicis nelasīts?
GT: Jā. Šķiet, to var teikt par dzejnieci Montu Kromu, kura man bija (jaun)atklājums.
MS: Kā jau rakstīju, Regīna Ezera, un vēl daudzi. Nebiju lasījusi arī Jaunsudrabiņa "Balto grāmatu" – tā no vāka līdz vākam. Biju ļoti pārsteigta, cik grāmata ir asprātīga. Un tajā nav vienīgi skumji atmiņu tēlojumi, par Janča nabadzīgo un grūto bērnību. Tāds iespaids man bija radies skolas laikā, kad obligātajā literatūrā vajadzēja lasīt šī darba fragmentus.
No visiem literatūras "vasaras darbos" pieredzētajiem ceļojumiem, kas ir pirmā vieta, kas nāk prātā, ja jāiesaka, kurp doties?
GT: Dunava! Rainis! Ar palikšanu pie Ineses Zanderes!
MS: Pirmā nāk prātā Jelgava un Nereta. Jo par to būs stāsts mūsu pirmajā raidījumā. Jelgava ar Joņeva grāmatu rokās, ir pilnīgi cita un nepārspējama. Bet patiesībā vajag doties arī uz Valmieru, Liepāju, Cēsīm, Sēliju, Tadenavu.
Vai pēc raidījuma tapšanas ir kāds citāts, ko zini no galvas? Lūdzu uzraksti!
GT: Pāvila Rozīša "Valmieras puikas". Citāts par paštaisnu cilvēku: "Jūs tomēr esat tāds vieninieks, kas izkritis no kopējā skaita. Un vienreiz viens ir tikai viens."
MS: Montas Kromas dzejolis
"Tro, tro, tro tu, tu, tu, ārs, ārs, ārs
Trotuārs...."
Obligātā literatūra skolā – par vai pret?
GT: Par. Lasīšana nav tikai informācijas uzņemšanas process, tas ir mentāls, kognitīvs process. Un vidusskolā cilvēka apziņa kā milzīgs ķērpis spēj uzņemt simtkārt lielāku daudzumu nekā pats sver. Turklāt, mūsu pašu literatūra ir dzīvesziņas pilna.
MS: Noteikti par, bet domāju, ka tai jābūt dzīvespriecīgākai savā saturā, ne tik depresīvai.
E-grāmatas – par vai pret?
GT: Nespēju uztvert. Bet nenoliedzu, ka kādam tieši šāds formāts der.
MS: Neizmantoju e-grāmatas, tādēļ nevaru neko teikt. Patīk klausāmgrāmatas, ja ilgu laiku pavadu garākā ceļā pie stūres
Kam priekšroka – dzejai vai prozai?
GT: Godīgi sakot, dzeja manā pasaulē ienāk uzmanīgi un dozēti. Lai "nepārgrieztu" vītni. Kad būšu vecs, noteikti būs līdzsvars starp abām.
MS: Abas vienlīdz mīļas un vienlīdz arī tālas. Jo patiesībā nelasu ļoti daudz, lasu tik, cik atliek laika, vai tik cik raidījums pieprasa. Prozu, manuprāt, tomēr tā kārtīgi "jānoskata" pirms tai ķeros klāt. Ar dzeju ir savādāk – atver grāmatu – un jā ir. Vai arī tieši otrādi - nav... Meklēju dzejā, to kas mani saviļņo vai uzrunā, bet tās ir attiecības, kuras var ieilgt – daži dzejoļi paliek ilgu laiku manā atmiņā.
Vai apzināti veido mājas bibliotēku, Ja jā, tad pēc kādiem principiem?
GT: Pērku, pasūtu, lasu visu, kas interesē, pēc tam salieku pa plauktiņiem.
MS: Mājas bibliotēku neveidoju ļoti apzināti un pārdomāti. Tai vairāk ir tāds gadījuma raksturs - grāmatas tur nonāk dažādu manu un mana vīra impulsu vadītas. Daudz arī kā dāvanas no draugiem un ģimenes.
Joņevs un Jaunsudrabiņš, Akmentiņš un Rozītis, Zandere un Rainis... kopā deviņi pāri. Varbūt pēc raidījumu nofilmēšanas ir skaidrs, ka kāds pāris ir palicis aiz borta?
GT: To šķetināsim "Literatūres" otrajā sezonā.
MS: Tie kas palikuši aiz borta var būtu mūsu raidījuma dalībnieki nākamajā sezonā, kurai esam guvuši jau daļēju finansējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
